Foto: LETA

Vairāki Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) locekļi noraida iespēju, ka viņu lēmumu "nepilsoņu referendumu" jautājumā - atzīt vai neatzīt iesniegto likumprojektu par pilnīgi izstrādātu - varētu ietekmēt politiskais spiediens.

CVK sekretārs Ritvars Eglājs norādīja, ka viņš līdz šim nav sajutis spiedienu no nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) un nedomā, ka tāds sekos nākotnē. VL-TB/LNNK virzīja Eglāju CVK locekļa amatam. Viņš sola lēmumu pieņemt "pēc labākās sirdsapziņas".

Neatkarīgo deputātu virzītā CVK locekle Loreta Skaburska uzsvēra, ka nevar būt runa par kādu spiedienu un norāda, ka viņa kā juriste nemaz nevar pieņemt neobjektīvu lēmumu. Viņa norādīja, ka šajā jautājumā konsultēsies ar neatkarīgajiem deputātiem, taču ne no viena neietekmēsies un lēmumu pieņems pati. Sarunas ar neatkarīgajiem deputātiem CVK locekle pielīdzina nacionālās apvienības līdera Raivja Dzintara viedokļa uzklausīšanai, kura ir iespējama caur medijiem.

CVK locekle Sniedze Sproģe skaidroja, ka saskaņā ar valdošās koalīcijas lēmumu viņa CVK pārstāv pašvaldības un Reformu partijas izvirzījums bijis vien formāls. Viņa pati ir bezpartejiska un neviena partija nevar ietekmēt Sproģes pieņemtos lēmumus. Notikšot konsultēšanās ar pašvaldību pārstāvjiem, taču CVK locekle pēc dažādu viedokļu uzklausīšanas lēmumu pieņems pati - viņa nekad nav ļāvusi, ka kāds lemj viņas vietā.

Visi aptaujātie norādīja, ka šobrīd nevar sniegt vērtējumu par likumprojektu, jo tas vēl nav iesniegts CVK. CVK locekļi vispirms vēlas iepazīties ar dokumentiem, lai paustu savu attieksmi.

Eglājs atzina, ka nevienā normatīvajā aktā nav noteikts, ko nozīmē pilnīgi izstrādāts likumprojekts un ka tas ir jautājums par Satversmē minētās normas interpretāciju. Viņš norādīja, ka Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš iepriekš esot norādījis, ka nav iespējams uzskaitīt visas prasības, kurām būtu jāatbilst pilnīgi izstrādātam likumprojektam.

Tomēr Eglājs sniedza savu interpretāciju, skaidrojot, ka referendumam nodotie grozījumi nedrīkst būt pretrunā ar augstāk stāvošiem normatīvajiem aktiem - likuma gadījumā tā ir Satversme un starptautiskie līgumi. Tāpat arī tiem ir jābūt pareizi izstrādātiem pēc formas, lai tas atbilstu juridiskās tehnikas prasībām.

Viņš piebilda, ka CVK lēmumu pieņem pieci no deviņiem locekļiem. Apstiprināto lēmumu pēc tam ir iespējams apstrīdēt tiesā.

Kā ziņots, referenduma rīkošanai par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem līdz piektdienas vakaram parakstījušies vairāk nekā 12 300 cilvēku, bet pagaidām vēl nav apkopoti visi paraksti.

Paraksti CVK varētu tikt iesniegti līdz 30.augustam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!