Foto: LETA

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) noraida latviešu kopienas Bostonā, Lielbritānijā tai veltītos pārmetumus par pārāk lielu birokrātiju vēlēšanu organizēšanā, ceturtdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas".

Kā ziņots, Bostonā, kur dzīvo liels Latvijas pilsoņu skaits, oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās nebūs vēlēšanu iecirkņa. Latviešu kopienas aktīvists, kas iecirkni bija veidojis divas iepriekšējās reizes, ņemot vērā negatīvo pieredzi ar CVK un pat finansiālos zaudējumus, šoreiz pieņēmis lēmumu iecirkni neorganizēt. „Šoreiz [vēlēšanu iecirkņa] nebūs, jo ir ļoti grūti noorganizēt. Patiešām ir lieli papīru darbi, lai dabūtu finanses organizēšanai, īres maksas, ir daudz papīru jāpilda. No sākuma es ieguldu savu naudu, un tikai tad man no Latvijas atskaita naudu. Pēdējo reizi es šo naudu gaidīju mēnesi. Absurdā situācija ir tieši tā, ka par ēdināšanu iecirkņa darbiniekiem bija iedoti 5 eiro uz dienu, bet es pats personīgi nopirku visu ēdienu. Mēs no valsts dabūjām, ja nemaldos, 25 latus, bet iztērēju 100 mārciņas," stāsta latviešu kopienas Bostonā aktīvists Ziedonis Barbaks.

No vienas puses, CVK piekrīt, ka norēķinu procedūra, lai izveidotu vēlēšanu iecirkni ārvalstīs, ir smagnēja, un līdzšinējie pūliņi, lai to padarītu vēlētājam vai iesaistītajām personām labvēlīgāku, bijuši neveiksmīgi. Taču, no otras puses, tiek norādīts, ka laika posms, kas jāgaida, lai tautieši savu ieguldīto naudu dabūtu atpakaļ, nav ilgs. Arī summas, par kurām ir runa, neesot ārkārtīgi lielas, lai tur saskatītu problēmu. "Mēnesis nav kosmoss, bet tas, protams, ir lēnāk nekā privātos darījumos un biznesā. Šobrīd es neredzu iespēju, kā mēs no tā varētu [atbrīvoties], jo tā ir valsts nauda, nevis mana vai jūsu. Finanšu ministrija un citi finanšu pārziņi kā Valsts kontrole stingri kontrolē, vai nauda ir izlietota likumīgi un lietderīgi un tādā veidā, kā tas ir noteikts" skaidro CVK loceklis Ritvars Eglājs.

Tāme, kas pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām tikusi iesniegta no tautiešiem Anglijas pilsētā Bostonā, bijusi 203 mārciņas, kas apmaksāta, norāda CVK. Taču vēlāk šī summa precizēta un pieaugusi par nepilnām simts mārciņām. Tad arī sekojusi neapmierinātība. "Ir taisnība, ka CVK neapmaksā visus izdevumus. Ja iecirkņa komisijas loceklim jābrauc 200 kilometri līdz iecirknim ar automobili vai ar vilcienu, tad CVK to nemaksās," teica Eglājs.

Tikmēr Ārlietu ministrija (ĀM) ir gandarīta par kopumā tautiešu lielo atsaucību iesaistīties vēlēšanu organizēšanā. Turklāt ĀM preses sekretārs Gints Jegermanis bilst, ka Latvija šajā jautājumā ir ārkārtīgi pretimnākoša un labvēlīga, jo ir salīdzinoši daudz valstu arī Eiropā, kur, ja cilvēki nedzīvo savā zemē, viņiem šāda iespēja netiek dota.

Salīdzinājumā ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, šogad ārvalstīs tiks izveidoti 115 iecirkņi, kas ir par 17 vairāk nekā 2014. gadā, kad iecirkņu skaits bija 98. Turklāt vēl viena iecirkņa izveide patlaban ir uz jautājuma zīmes.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!