Kāds vēlētājs savā iesniegumā pauž neapmierinātību, ka CVK virzījis, viņaprāt, pretvalstisko likumprojektu par krievu valodas statusa maiņu un iesniedza to Valsts prezidentam Andrim Bērziņam. Viņš sūdzas arī par to, ka CVK nav nodrošinājusi iespēju referendumā piedalīties eksprezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, kura 18.februārī atradās ārvalstīs, kur tuvumā nebija vēlēšanu iecirkņa. Pilsonis tāpat norūpējies, ka tautas nobalsošanā nebija iespējams izmantot elektronisko balsošanu.
Savukārt cits vēlētājs paudis sašutumu, ka viņam nav bijis iespējams nobalsot Rīgas 40.vidusskolas telpās. CVK sēdē tika rasts skaidrojums, ka 40.vidusskola, kā arī Rīgas Puškina licejs un Rīgas Mežciema pamatskola atrodas divās ēkās, kuras atrodas dažādās adresēs. Cilvēki dzirdējuši, ka šajā skolā iespējams nobalsot, taču ne visi zina, kurā no abām skolas ēkām izvietots iecirknis.
Vēl viena sūdzība saņemta par to, ka Dānijā balsošanas urnai bijusi pārāk liela atvere. Šis jautājums gan esot samērā ātri atrisināts, samazinot biļetenu iemešanai paredzētās spraugas izmēru. CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars uzskata, ka nākotnē būs nepieciešams noteikt detalizētāku urnas aprakstu, nosakot "dažus pašsaprotamus noteikumus".
Kā zināms, likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", kas paredzēja krievu valodu noteikt par otru valsts valodu Latvijā, tautas nobalsošanā nav pieņemts, šādus tautas nobalsošanas rezultātus 23.februārī apstiprināja CVK.
Saskaņā ar CVK apkopotajiem tautas nobalsošanas rezultātiem par Satversmes grozījumu pieņemšanu bija 273 347 jeb 24,88% referenduma dalībnieku, bet pret grozījumu pieņemšanu bijuši 821 722 jeb 74,8% vēlētāju, kas piedalījās tautas nobalsošanā. Kopumā no balsstiesīgajiem "par" nobalsoja 17,69%, bet "pret" bija 53,19% Latvijas pilsoņu.
3524 jeb 0,32% balsošanas zīmju tika atzīti par nederīgām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
