LDDK aicinājumā iekļauti principi, kas "būtu jāievēro, lai sakārtotu valsts ekonomiku, palielinātu tās konkurētspēju, uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, kā arī darba un dzīves kvalitāti Latvijas iedzīvotājiem, kā arī priekšlikumus turpmākajiem trīs gadiem, lai īstenotu vīziju par Latviju 2020. gadā".
LDDK aicina nodrošināt nodokļu politikas stabilitāti un paredzamību, nepaaugstinot nodokļu un nodevu masu un neieviešot jaunus nodokļu objektus, nostiprināt un vidējā termiņā palielināt ražojošās rūpniecības lomu iekšzemes kopproduktā, nodrošinot attīstības atbalstu izglītībai un zinātnei.
LDDK arī norāda uz nepieciešamību samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, nodrošināt Māstrihtas kritēriju izpildi ar iespēju ieviest eiro 2014. gadā, veicināt legālo nodarbinātību un ieviest stingrus uzraudzības pasākumus "ēnu ekonomikas" apkarošanai, piemērojot adekvātus, nevis formālus sodus.
Valsts un pašvaldību iepirkumu dalībniekiem, pēc darbadevēju domām, būtu jāpierāda nodokļu nomaksa un vidējās algas apjoms darbiniekiem trīs gadu periodā.
Darbadevēji arī aicina veidot motivētu un uz rezultātu orientētu valsts pārvaldi, valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku skaitam nepārsniedzot 8% no iedzīvotāju skaita valstī, kā arī sekmēt e-pārvaldes izveidi un pieejamību iedzīvotājiem ar platjoslas infrastruktūras palīdzību.
Aicinājums nosūtīts arī Valsts prezidentam, jo dokumentā paustie pamatprincipi atspoguļo valsts vēlamo attīstības virzienu, kura apstiprinājumu darba devēji vēlētos sadzirdēt koalīcijas izveides un Ministru prezidenta izvēles procesā, skaidro LDDK.
LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs norāda, ka "Latvija kopā ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm Eiropa 2020 stratēģijā par mērķi izvirzījusi veidot gudru, ilgtspējīgu un visu sabiedrību iesaistošu izaugsmi Eiropā". "Mēraukla mūsu uzņēmumu konkurētspējai un iedzīvotāju labklājībai ir dzīves līmeņa paaugstināšanās. Mērķtiecīgi virzoties uz ES valstu vidējo līmeni, Latvijai pēc ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem tas jāsasniedz divu ES programmēšanas periodu laikā (ne vēlāk kā 2027. gadā), ikgadēji izaugsmei ES vidējo rādītāju pārsniedzot par 5,8%," norāda Gavrilovs.