Uzklausot visas Latvijas pašvaldības, Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) vadītā darba grupa par jauno pedagogu darba samaksas modeli vienojās par nepieciešamību veikt korekcijas izstrādātajā modelī, bet virzīt to tālākai apstiprināšanai.
Straujuma piektdien pēc noslēdzošās darba grupas sēdes žurnālistiem pauda gandarījumu, ka darba grupā viņai izdevies redzēt, kas reāli notiek Latvijas izglītības sistēmā.
Ņemot vērā iebildumus, darba grupā vienojās atjaunot 10% piemaksu valsts ģimnāzijām. Tāpat varētu nenoteikt konkrētu atbalsta personāla skaitu, bet ļaut par to lemt pašvaldībām.
Pagaidām vēl nav skaidrības par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, kuriem tika prasīts palielināt atalgojumu. Darba grupa vienojās, ka atalgojumu nepieciešams paaugstināt, tomēr par to vēl notikšot diskusijas.
Izglītības un zinātnes ministrijai tagad ir dots uzdevums ātrā laikā ieviest korekcijas modelī un veikt aprēķinus par šo izmaiņu finansiālo ietekmi, lai jauno noteikumu projektu varētu iesniegt līdz nākamā gada valsts budžeta otrajam lasījumam.
Straujuma pauda, ka darba grupa atbalstīja arī jautājumu par terminētiem līgumiem skolu direktoriem. Attiecībā uz skolu tīkla sakārtošanu un noteikumiem par minimālo skolēnu skaitu 10. klases atvēršanai Straujuma norādīja, ka arī patlaban izstrādātā kārtība varētu tikt pārskatīta, jo Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) uzstāj uz to, ka noteikumos būtu jābūt iestrādātai iespējai klasi atvērt, arī nesasniedzot normatīvos noteikto skolēnu skaita minimumu.
LPS pārstāve Ināra Dundure norādīja, ka pašvaldības labāk varot paredzēt reģiona attīstību, turklāt atvērt jaunu izglītības iestādi ir daudz sarežģītāk, nekā likvidēt vai reorganizēt.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile sacīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) neatkāpsies no iesāktā ceļa modeļa ieviešanai, tomēr pārliecība par to, ka modelis tiešām tiks ieviests un ka tam tiks rasta nauda, būs brīdī, kad to ieviesīs.
Jau vēstīts, ka jaunais pedagogu darba samaksas modelis tiek izstrādāts, lai risinātu pašreizējā kārtībā konstatētās problēmas. Paredzēts, ka modelis vienkāršos un sistematizēs pašreizējo pedagogu darba samaksas un dotāciju piešķiršanas kārtību. Algas pieaugums tiek solīts 70% pedagogu.
Jaunais atalgojuma modelis tiks balstīts uz pieciem galvenajiem elementiem. Pirmais no tiem ir precīzāks skolēnu izglītošanai nepieciešamo stundu skaits. IZM uzsver, ka jaunais modelis precīzāk aprēķina nepieciešamo mācību stundu skaitu un programmu koeficientu un stundu skaits tiek pielāgots mācību programmām.
Otrais elements ir skolēnu un skolotāju skaita proporcija, kas tiek aprēķināta atkarībā no skolēnu skaita skolā. Šajā posmā tiek aprēķināts, cik pedagogu amata vienību, kas katra ir 36 darba stundas nedēļā, nepieciešams skolai atkarībā no skolēnu skaita un mācību programmām.
Trešais elements ir noteikta 36 darba stundu nedēļa. Šajā gadījumā tiktu būtiski mainīta izpratne par pedagoga darba pienākumiem. Lai mazinātu skolotāja darba fragmentāciju un iekļautu apmaksātajā darba laikā visus pedagoga pienākumus, jaunais modelis ir balstīts uz 36 stundu darba nedēļu. Šajā laikā iekļautas gan mācību stundas, gan individuālais darbs un darbs ar vecākiem, gan līdzdalība skolas attīstībā. Darbs tiks plānots gada griezumā. Atbilstoši darba likumdošanai pedagogs pie viena darba devēja var strādāt līdz 40 stundām nedēļā.
Nākamais elements ir mēneša atalgojuma noteikšana atkarībā no vidējā klases lieluma skolā vai skolas lieluma. Vispārizglītojošo skolu skolotājiem alga tiek noteikta atkarībā no vidējā klases lieluma skolā. Atbilstoši vidējam bērnu skaitam grupā noteikts arī pirmsskolas pedagogu atalgojums. Savukārt citu pedagogu amatalgas ir atkarīgas no skolas lieluma vai ir fiksētas.
Pēdējais elements ir lielāks skolēniem pieejamais atbalsta personāla skaits. Jaunais modelis paredz palielināt finansējumu skolu psihologiem, logopēdiem, karjeras pedagogiem un bibliotekāriem. Finansējums atbalsta personālam tiek piešķirts pašvaldībām, balstoties uz skolēnu skaitu to skolās.
Seile iepriekš informēja, ka jaunā atalgojuma modeļa ieviešanai nepieciešams papildu finansējums - vairāk par desmit miljoniem eiro nākamā gada četriem mēnešiem, bet 2017. gadā - aptuveni 30 miljoni eiro. Tāpat nepieciešams finansējums no pašvaldību budžeta.
