Savukārt DVI portālam "Delfi" uzsvēra, ka inspekcija nav uzsākusi administratīvā pārkāpuma lietvedību par VDK zinātniskās izpētes komisijas darbu vai pētījumiem.

"Šāds iespaids VDK zinātniskās izpētes komisijai, iespējams, radies saistībā ar to, ka pieprasot informāciju, ir norādīts uz vispārējiem personas datu aizsardzības principiem un normām, kuras pārkāpjot, personas datu apstrāde ir uzskatāma par neatbilstošu," atzīmē DVI.

LU pārstāve portālu "Delfi" informēja, ka DVI norādījusi: saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2. panta 3. un 4. punktu personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu, tātad arī personas vārds un uzvārds.

"Lai arī Tieslietu ministrijas padotības iestāde konkrēti nenosauc pētījumus, var noprast, ka ierosinātā lieta saistīta ar vadošiem čekas štata darbiniekiem," raksta Starostina.

Komisija tuvākajā sēdē lems, vai apturēt zinātnisko pētījumu publicēšanas procesu uz administratīvās lietvedības un administratīvā procesa tiesā laiku. No šī brīža sabiedrības iepazīstināšana ar komisijas izpētīto uz laiku tiks pārtraukta un plašāka informācija medijiem lietā netiks sniegta, saka Starostina.

Savukārt DVI norāda, ka konkrētajā gadījumā DVI pēc saņemtās informācijas par to, ka tiek publicēta informācija par personas datiem, veic pārbaudi Administratīvā procesa likuma ietvaros par LPSR valsts drošības komitejas kadru personas lietās esošo darbinieku dzīvo radinieku (vai citu personu) personas datu publicēšanu LU mājaslapā pieejamos lietu ieskatos pirms izpētes pabeigšanas un publicēšanas.

Ievērojot to, ka Fizisko personu datu aizsardzības likums nav attiecināms uz mirušajiem, DVI nevērtē attiecīgo VDK darbinieku personas datu apstrādes pieļaujamību.

"Norādām, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 91.pantu visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Satversmes 96.pantā nostiprinātas ikvienas personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Savukārt saskaņā ar Informācijas atklātības likumu informācija par fiziskās personas privāto dzīvi ir ierobežotas pieejamības informācija," savā komentārā par LU trešdien publiskoto informāciju norāda DVI.

Tādējādi informācijas par fiziskas personas dzīvi publiskošana ir pieļaujama tikai, ja tā atbilst Satversmei un personas datu aizsardzības regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo daļu Valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Ievērojot minēto, DVI nav tiesīga atteikties pildīt tai noteiktos pienākumus, pamatojoties uz to, ka publicētā informācija attiecas uz LPSR Valsts drošības komitejas bijušajiem darbiniekiem.

Pārbaudes ietvaros DVI ir tikai pieprasījusi LU sniegt informāciju par šādas personas datu apstrādes tiesisko pamatu un mērķi.

Pēc attiecīgās informācijas saņemšanas DVI izvērtēs attiecīgo personas datu publicēšanas tiesiskumu un iespējamību, un informēs sabiedrību par pārbaudē konstatēto.

DVI norāda, ka Satversmes ievadā noteikts totalitāro režīmu nosodījums, kā arī Latvijas Republikas parlaments 1991. gada 24. augustā atzina čeku par noziedzīgu organizāciju.

"Ievērojot to, ka komisijas pienākums veikt VDK zinātnisko izpēti ir noteikts likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" 18.pantā, DVI ieskatā komisijai nepastāv pamats pārtraukt veikt zinātnisko izpēti un informācijas par mirušajiem VDK darbiniekiem publicēšanu," uzsver DVI.

Latvijas vēstures institūta sekretāre Starostina atgādina, ka Satversmes ievadā noteikts totalitāro režīmu nosodījums, un Latvijas parlaments 1991. gada 24. augustā atzina "čeku" par noziedzīgu organizāciju.

Komisijas pienākums veikt VDK zinātnisko izpēti ir noteikts likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu". Komisijai izveidota 2014. gada 20. augustā ar Ministru kabineta rīkojumu.

Tāpat tiek norādīts, ka šā gada oktobrī komisija vērsusies pie Valsts prezidenta, norādot, ka komisija jau 2015. gada 6. martā ar protokollēmumu ir vienbalsīgi paudusi, ka vēsturiskās patiesības, vārda brīvības un sabiedrības saliedētības vārdā nodrošināma pilnīga, tūlītēja visu VDK dokumentu, tajā skaitā Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā esošo, nodošana atklātībai, to brīva un izmantošana pētniecībai bez līdzšinējās diskriminācijas.

"Šiem dokumentiem nav valsts noslēpuma statusa. Esam daudzkārt lūguši Satversmes aizsardzības biroju nodot šo kultūrvēsturisko mantojumu Latvijas Nacionālajam arhīvam vai LU, kas glabā daudzus arī ierobežotas pieejamības dokumentus ar fizisko personu datiem. Lūdzam Valsts prezidentu aktīvi iesaistīties, lai totalitārisma mantojums atbilstoši civilizēto valstu vērtībām un arhīvu nozarē vispār atzītajam provenances principam jau šogad nonāktu arhīvā, nevis glabātos pretizlūkošanas dienesta telpās," tika teikts komisijas aicinājumā prezidentam.