Viņš uzskata, ka nacionālā apvienība ar savu priekšlikumu ir iecerējusi pārtraukt latviešu karavīru dalīšanu sarkanajos un baltajos. "Manas rūpes vienmēr ir bijušas par leģionāriem. Pieļauju, ka kaut kad nākotnē varētu pāriet uz brīvības cīnītāju godināšanu 17.martā, bet tagad pēkšņi nevar pārtraukt atceres pasākumu rīkošanu 16.martā," teica Krūmiņš.
Viņš uzskata, ka 16.marts nepaliks tukšs un, ja šai dienai nebūs klāt veselais saprāts, tad būs daudz un dažādu provokāciju. "Es zinu, ka pērkoņkrustietis Igors Šiškins noteikti 16.martā būs pie Brīvības pieminekļa, tāpat arī citi grupējumi, kurus būs viegli izprovocēt pretējai pusei, ko tā vienmēr gaida, lai varētu safilmēt labus kadrus un atkal noniecināt leģionārus," teica Krūmiņš.
Viņš ar nacionālās apvienības priekšlikumu iepazinies un to noraidījis, jo "Daugavas Vanagu Latvijā" līdera mērķis ir rūpēties par leģionāru godu un cieņu, kā tas noteikts 1998.gada 29.oktobrī Saeimas pieņemtajā deklarācijā "Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā", un panākt, lai šiem vīriem tiktu piešķirts nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss, uzsvēra Krūmiņš.
Kā ziņots, VL-TB/LNNK brīvības cīnītāju godināšanu rosinās pārcelt no 16. uz 17.martu - dienu, kad 1944.gadā Konstatīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome (LCP) sagatavoja memorandu, kurā Latvijas politiskie un kultūras darbinieki aicināja atjaunot Latvijas faktisko suverenitāti.
Laikraksts "Diena" rakstīja, ka VL-TB/LNNK drīzumā uz šādu diskusiju aicinās koalīcijas partnerus, bet šogad vēl pieminēs leģionāru piemiņu tāpat kā līdz šim, 16.martā noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa un dodoties uz Lestenes Brāļu kapiem.
Ar šo iniciatīvu VL-TB/LNNK valdē nākuši klajā deputāti Einars Cilinskis un Imants Parādnieks, to atbalsta arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un vēl vairāki kolēģi. Taču valde atzinusi, ka šogad šo ideju nav iespējams īstenot un par to jāatsāk diskusijas pēc 16.marta. Klātesošo vidū ir bijuši partijas biedri, kas 16.marta aizstāšanu ar 17.martu neatbalsta.
LCP, kas dibināta 1943.gada augustā nacistiskās okupācijas laikā, cīnījās par neatkarības atjaunošanu un pret abām okupācijas varām, cenšoties par to informēt Rietumu sabiedrību. Tā apvienoja vairākus politiskos spēkus, kas darbojās Latvijas brīvvalsts laikā, to vidū bija arī Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija un Zemnieku savienība. Viens no LCP mērķiem bija Latvijas armijas izveide, cerībā, ka te liela loma būtu ģenerāļa Jāņa Kureļa vadītajai militārajai vienībai. Savukārt K.Čaksti ievēlēja par LCP priekšsēdētāju ar domu, ka pēc neatkarības atjaunošanas viņš varētu kļūt par Latvijas prezidentu. Memorandu parakstīja sabiedrībā ievērojami cilvēki, kā viens no pirmajiem to izdarīja pēdējās Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš. Memoranda oriģināls tika atrasts tikai 2001.gadā, to var apskatīt Latvijas Kara muzejā.