Valsts prezidents Andris Bērziņš šonedēļ izteikumos par latviešu leģionāriem nav ņēmis vērā diplomātijas pamattēzes un radījis saspīlētākas attiecības ar Krieviju, atzina politologs un Krievijas lietu pārzinātājs Kārlis Daukšts.
Turklāt prezidentam ar vēsturisku dokumentu skaidrošanu nevajadzētu nodarboties.
Prezidentam ir tiesības izteikt savu viedokli, un viņš ir prezidents, kurš atbild par saviem vārdiem, taču, pēc Daukšta domām, prezidents šoreiz nav ņēmis vērā diplomātijas pamattēzes.
"Par tik nopietniem vēstures jautājumiem viņam tomēr nevajadzētu ieiet dziļumā un skaidrot atsevišķus dokumentus, atsevišķus paziņojumus un dot tiem kaut kādu interpretāciju. Tas tomēr ir viņa padomnieku darbs, un tas tomēr ir cits darbs nekā prezidentam. Manuprāt, šajā gadījumā būtu ļoti uzmanīgi jāizvēlas savi paziņojumi saistībā ar šiem abiem ļoti sensitīvajiem datumiem Latvijas vēsturē [16.martu un 9.maiju]," norādīja Daukšts.
Daukšts vērtēja, ka prezidents arī nesenajā intervijā Pirmajam Baltijas kanālam krievu valodā bijis samērā neveikls un nepārliecinošs, un tas, viņaprāt, rada nepareizu priekšstatu par Latvijas politiku un izraisa daudzus jautājumus ārzemēs.
"Manuprāt, tas nebija īstais mirklis un variants, kad to darīt, ņemot vērā [Krievijas prezidenta] priekšvēlēšanu retoriku un masu sakarsētību patlaban ar dažādiem jautājumiem Krievijā, ar dažādiem jautājumiem, kas saistās ar referendumu," klāstīja Daukšts un piebilda, ka šie jautājumi var atgriezties atpakaļ ne sevišķi labvēlīgās notīs.
Politologs domā, ka Bērziņa izteikumi jau ir radījuši saspīlētākas Krievijas un Latvijas attiecības.
"Jau pašlaik tas parāda, ka attiecības kļūst tādas saspīlētākas, ja jau Krievijas Ārlietu ministrija reaģējusi uz viņa izteicieniem. Vai to vajadzēja uzkurināt ar šiem paziņojumiem tagad pirms visiem šiem notikumiem, kuros vēl interpretācijas būs daudz un dažādas? Es domāju, ka vajadzēja atturēties no iejaukšanās šādās situācijās," uzsvēra Daukšts.
Viņam gan nav skaidrs, kāpēc prezidents ar šādiem izteicieniem nācis klajā pirms jutīgā 16.marta, taču nav noliedzams fakts, ka prezidents regulāri savās runās un intervijās ir emocionāls.
"Man tas nav skaidrs. Es atturēšos no komentāriem. Vai nu bijis emocionāls aizskārums, vai arī prezidents iepazinies ar kādiem emocionāliem dokumentiem. Viņš gan vienlaicīgi ir atturīgs un nopietns, bet mēs nevaram neredzēt, ka emocijas ir ļoti spēcīgs stimuls viņa runām un darbībām," pastāstīja Daukšts.
Pēc viņa domām, Bērziņam uz žurnālistu jautājumu par leģionāriem vajadzēja atbildēt daudz diplomātiskāk, proti, ka šis jautājums vēsturiski ir atrisināts un pārējo lai tad tulkojot neatkarīgie eksperti un vēsturnieki. Tiklīdz prezidents, kurš nav eksperts, sāk dot novērtējumu kaut kādiem vēsturiskiem dokumentiem vai vēsturiskajiem juridiskajiem secinājumiem, tas viņam rada pretjautājumus.
"Viņš nav eksperts, un viņam tas nebūtu jādara, diplomātiski izvairīties no šī jautājuma vajadzēja ar daudz atturīgāku toni un viedokli. Es domāju, ka Latvijā viņš ir atrisināts. Jā tas [kā šo jautājumu traktē] ir ekspertu un vēsturnieku ziņā. Neiedziļināties šo dokumentu citēšanā, jo mēs redzam, cik veikli tā pati Krievijas Ārlietu ministrija atspēra atpakaļ 1955.gada PSRS Augstākās padomes tekstu. Viss. Un jūs neko vairāk nevarat darīt, jums jākomentē tālāk, kas gan nav prezidenta uzdevums analizēt šo dokumentu," pavēstīja Daukšts.
Uz jautājumu, vai Bērziņam 9.maijā nevajadzētu paziņot, ka padomju armijas karavīri arī nav noziedznieki, līdzīgi kā leģionāru gadījumā, Daukšts atbildēja: "Galu galā uzvaru karā iznesa krievu tauta, kuru pēc tam pavedināja Staļina politika, un, ja to pavērstu tā, ka mēs piekrītam, ka krievu tauta ir ieguldījusi milzīgus upurus cīņā pret fašismu sabiedroto vienotajā frontē, tad, protams, tas tiktu uztverts pozitīvi. Bet tas ir jāizdara nevis 9.maijā, bet 8.maijā, kad ir oficiāla šī diena. Mēs taču nevaram noliegt, ka krievu tauta cieta pamatīgus zaudējumus šajā karā un tas ir viņu ieguldījums pret fašismu. Tas nebūtu negatīvi, ja šāda atziņa tiktu izteikta."
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš 28.februārī LNT raidījumā "900 sekundes" norādīja, ka 16.marta leģionāru piemiņas pasākumi ir jāizskaidro Latvijas sabiedrībai un pasaulei, bet nav pamata šī datuma atzīmēšanu kritizēt.
Bērziņš atgādināja vēstures faktus, ka jau 1950.gadā ASV Pārvietoto personu komisija secinājusi, ka latviešu leģionāri nav kara noziedznieki, arī PSRS Augstākā padome 1955.gadā pieņēmusi lēmumu par viņu reabilitāciju. "Uzskatīt viņus par noziedzniekiem ‒ tas ir ārpus saprāta robežām," sacīja prezidents.
Viņš uzsvēra, ka Otrā pasaules kara leģionāru Latvijā ir vairs mazāk nekā 500 un viņu vidējais vecums ir virs 90 gadiem. "Kur tur ir briesmas no viņiem? Tā ir tik negodīga spēle! Tas ir vēl lielāks absurds nekā referendums," emocionāli teica Bērziņš.
"Kāpēc noliegt to, kur cilvēki ir tik daudz dzīvību zaudējuši, ieguldījuši sevi ar domu par Latvijas nākotni? Neredzu pamatu, kāpēc to noliegt," piebilda prezidents.
Viņš pauda nožēlu, ka, laikam ejot, atsevišķi cilvēki uz šo notikumu rēķina grib gūt sev politisko kapitālu. "Ne tikai šeit uz vietas. Ir pieteikušies [protestētāji] no daudzām valstīm, pat no tādām, kas atzina, ka šie cilvēki nav noziedznieki. Tāpēc man tas šķiet pilnīgi nepieņemams veids, kā pazemot Latviju un šos cilvēkus, kuru priekšā būtu galva jānoliec," pastāstīja Bērziņš.
Pēc pāris dienām par Bērziņa izteikumiem sekoja Krievijas Ārlietu ministrijas nosodījums.