Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kur visvairāk iedzīvotāju uzskata, ka dot dāvanas amatpersonām ir akceptējami, ir Latvija (67%), Ungārija (61%) un Lietuva (60%), liecina Eiropas Komisijas Eirobarometra pētījums.
Viszemākais šis rādītājs ir Somijā (6%), Dānija (8%) un Portugāle (8%).
Pētījumā secināts, ka 83% aptaujāto uzskata korupciju Latvijā par ļoti vai diezgan izplatītu parādību. Vidēji ES valstīs korupciju par aktuālu problēmu savā valstī uzskata 76%, skaidro Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāve Inta Šaboha.
No visiem aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem 33% uzskata, ka pēdējo trīs gadu laikā korupcijas līmenis Latvijā ir palielinājies, savukārt 41% domā, ka tas ir palicis nemainīgs. Salīdzinot ar iepriekšējo Eirobarometra pētījumu, respondentu uzskati praktiski nav mainījušies – 24% uzskata, ka korupcijas līmenis ir palielinājies, bet 45%, ka tas ir nemainīgs. Atbildot uz jautājumu par to, vai korupcija ikdienā iedzīvotājus ietekmē personiski, 20% Latvijas iedzīvotāju atbildēja apstiprinoši (vidēji ES – 26%), savukārt 76% to noliedza.
Šie dati liecina, ka iedzīvotāji retāk nekā 2011.gadā personiski saskaras ar korupciju, jo 2011.gadā apstiprinoši atbildēja 34%, norāda Šaboha.
Viņa uzsver, ka aptaujas dati liecina, ka pastāv nesamērība starp uztverto un pieredzēto korupciju Latvijā, ko veicina gan augsts sabiedrības informētības līmenis par korupcijas slēptajām formām darījumos, kuros iedzīvotāji personiski nav iesaistīti, gan, salīdzinot ar citām ES valstīm, ļoti augstās prasības (59% uzskata, ka atbildība par koruptīvām darbībām netiek atbilstoši piemērota), kritiska attieksme un neuzticība publiskajai pārvaldei, gan arī ārkārtīgi augstā iedzīvotāju gatavība pašiem dot, piemēram, dāvanu.
Taujāti, vai, saņemot valsts sniegtu pakalpojumu, būtu pieļaujami papildu maksājumi vai dāvanas, 38% atzina, ka viņiem būtu pieņemami pasniegt naudu, bet 67% norādīja, ka viņiem pieņemami būtu pasniegt dāvanu institūcijas darbiniekam. Tik augsta gatavība apdāvināt amatpersonas, saņemot valsts pakalpojumu, nav nevienā citā ES valstī.
KNAB uzskata, ka iedzīvotāji priekšstatu, ka sev aktuāla jautājuma risināšanai valsts vai pašvaldības iestādēs ir nepieciešami prettiesiski maksājumi, rada gan ilgstošie jautājumu izskatīšanas procesi institūcijās, gan administratīvās prasības jeb birokrātiskie šķēršļi.
Pētījuma dati liecina, ka Latvija pieder pie valstīm ar vidēji augstu korupcijas izplatības līmeni, kur sabiedrība ir ļoti skeptiska par jautājumu atrisināšanu valsts un pašvaldības iestādēs godīgā ceļā. Tomēr pēdējos gados pamazām sarūk to iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka Latvijas valsts iestādēs pastāv korupcija – 2011.gadā 90% iedzīvotāju norādīja, ka valsts pārvaldē pastāv korupcija, savukārt 2013.gadā - 81%.
Aptaujātie uzskata, ka kukuļdošana vai kukuļņemšana un varas ļaunprātīga izmantošana personīgās interesēs visvairāk ir izplatīta politiskajās partijās (tā uzskata 54% aptaujāto), policijā un muitā (58%), veselības aprūpes sistēmā (2013.gadā 53%, 2011.gadā 57%), to amatpersonu vidū, kuras izsniedz būvatļaujas (2013.gadā 48%, 2011.gadā 53%) un vērtē valsts iepirkumu konkursus (2013.gadā 47%, 2011.gadā 57%).
