Portāls "Delfi" piedāvā ieskatu, tajā, kā Latvija nokļuva līdz dalībai NATO, kā arī ko piederība pasaules varenākajā militārajā aliansē mums ir devusi.
Savu ceļu uz NATO Latvija formāli uzsāka 1994.gadā. Valsts tika atalgota ar uzaicinājumu iestāties aliansē 2002.gada Prāgas NATO samita laikā. Pēc uzņemšanas paziņojuma samitā ar runu uzstājās toreizējā Latvijas prezidente Vaira Vīķe - Freiberga. Tieši viņas runu daudzi ārvalstu mediji tolaik nodēvēja par samita spožāko mirkli.
Vīķe - Freiberga 2002.gadā savā runā Prāgā sacīja: "Latvija ilgus gadus bija zaudējusi savu neatkarību. Tā saprot, ko nozīmē brīvība un tās zaudēšana. Latvija saprot, ko nozīmē drošība un tās zaudēšana. Tamdēļ ielūgums stāties Aliansē, kura nodrošinās mūsu drošību, ir ļoti nozīmīgs brīdis, kas mūsu tautas vēstures lappusēs tiks rakstīts lieliem burtiem."
Slavenais britu žurnālists un īslaicīgi arī Vladimira Putina padomnieks Angus Roksburgs savā grāmatā ("Strongman. Vladimir Putin and the struggle for Russia") vēlāk rakstīs, ka pēc Vīķes - Freibergas runas pasaules līderi esot piecēlušies kājās un aizkustinājumā vētraini aplaudējuši.
Ārzemju mediji plaši aprakstīja 2002.gada Prāgas NATO samitu un jauno dalībvalstu (Latvija, Lietuva, Igaunija, Slovēnija, Slovākija, Bulgārija, Rumānija) uzņemšanu aliansē. Tā, piemēram, BBC tolaik rakstīja, ka Krievija esot neapmierināta, ka tās kaimiņvalstis Latvija, Lietuva un Igaunija nu kļuvušas par NATO dalībniekiem.
Arī CNN rakstīja, ka Krievija esot nobažījusies par "postkomunistu" - Latvijas un pārējo Baltijas valstu - pievienošanos, savukārt pašas Krievijas aģentūra "Interfax" norādīja, ka Baltijas uzņemšana NATO esot "nedraudzīgs" rietumu solis pret Krieviju.
Savukārt "The New York Times" norādīja, ka par NATO dalībnieku kļuvusi Latvija, kas smagi cīnās ar nespēju integrēt valstī vairākus simtus tūkstošu krievaldodīgo, īpaši sāpīgs esot nepilsoņu jautājums. Uz līdzīgu problemātiku norādīja "Los Angeles Times".
Kopš Latvijas pievienošanās NATO 2004.gada 29.martā, Latvija starptautiskās operācijās - Bonsijā un Hercogovinā, Albānija, Kosova, Afganistāna - nosūtījusi precīzi 3520 karavīrus. Visvairāk Latvijas karavīri dienējuši Afganistānā - 2443, savukārt Albānijā strādājuši tikai astoņi Latvijas militāristi, liecina Aizsardzības ministrijas izveidotajā militāro ziņu portālā "Sargs.lv" publiskotā informācija.
Kopš 2004.gada Latvijas gaisa telpu sargā sabiedroto NATO valstu lidmašīnas. 10 gadu laikā šo militāro operāciju ir veikušas 14 valstis, vairākas no tām - atkārtoti. Baltijas gaisa telpu līdz šim ir sargājuši ASV, Beļģijas, Čehijas, Dānijas, Francijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Spānijas, Turcijas un Vācijas gaisa spēku kontingenti, liecina "Sargs.lv" publicētie dati.
Tieši desmitajā Latvijas dalības NATO gadā, ņemot vērā Ukrainas konfliktu, šīs lidmašīnas Baltijas gaisa telpā lido visbiežāk. Kopš gada sākuma patrulēšanu Baltijas valstu un Polijas gaisa telpā nodrošina ASV Gaisa spēki. Šauļos izvietotas arī divas lidmašīnas "KC-135", kas paredzētas iznīcinātāju degvielas krājumu papildināšanai gaisā.
Savukārt reaģējot uz Krievijas rīcību Ukrainai piederošajā Krimas pussalā, marta sākumā Lietuvas Gaisa kara spēku bāzē ieradās seši ASV Gaisa spēku iznīcinātāji F-15C "Eagle", pievienojoties četriem tā paša tipa iznīcinātājiem.
Tāpat 26.martā arī Dānija paziņoja, ka patrulēšanai Baltijas valstu gaisa telpā nosūtīs sešus iznīcinātājus "F-16s". Ņemot vērā Krimas aneksiju un kopējo drošību reģionā, arī Francija piedāvājusi četrus iznīcinātājus NATO patruļām Baltijas valstu un Polijas gaisa telpā.
NATO drošības investīciju programmas ietvaros Latvija līdz šim ir saņēmusi ap 29 miljoniem eiro, lai īstenotu dažādus militāro spēju attīstības projektus, liecina Aizsardzības ministrijas informācija. Šīs investīcijas ir aptuveni par 3 miljoniem eiro lielākas, nekā Latvija šo desmit gadu laikā ir iemaksājusi NATO budžetā. Nozīmīgākais projekts, kas top ar NATO finansiālu atbalstu, ir militārais lidlauks Gaisa spēku aviācijas bāzē Lielvārdē.
Lielvārdes aviācijas bāzes būvniecībā laikā no 2006. līdz 2013.gadam ir ieguldīti apmēram 27 miljoni eiro NATO līdzekļu un apmēram 55,4 miljoni eiro nacionālā finansējuma. Bāzes būvniecību plānots noslēgt 2015.gadā, jau šobrīd ir izbūvēts skrejceļš, manevrēšanas ceļi, gaisa kuģu stāvvietas un dažādu funkciju lidaparātu laukumi. Savukārt 2015.gadā tiks noslēgta aviācijas degvielas noliktavas būvniecība. Tāpat vēl priekšā dažādi infrastruktūras uzlabošanas darbi, liecina Aizsardzības ministrijas informācija.
Sarunas par Latvijas mazo aizsardzības budžetu nav kļuvušas aktuālas tikai Ukrainas un Krievijas konflikta laikā, problemātisks šis temats bijis visus pēdējos 10 gadus kopš Latvija atrodas NATO. Pēc iestāšanās aliansē dalībvalstīm tiek rekomendēts savu aizsardzības budžetu veidot 2 % apmērā, taču Latvija tas ir zemāks par vienu procentu un šobrīd veido ap 225 miljoniem eiro. Šī iemesla dēļ Latvijas augstākās amatpersonas ir skaidrojušās ar NATO vadību, solot, ka līdz 2020.gadam nu gan budžetu izdosies sasniegt vēlamo 2% apmērā.
Bijušais Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks ( V) norāda, ka, ja Latvija strauji nepalielinās savu budžetu, tad pakāpeniski zaudēs un pavājinās savas pozīcijas NATO struktūrās.Ukrainas konflikta laikā šis jautājums aktualizēts atkāroti, taču tam nesekoja aktuāli lēmumi budžetu tomēr palielināt. Savukārt sabiedrība īpaši par aizsardzības budžetu neuztraucas - tikai trešdaļa iedzīvotāju uzskata, ka budžets aizsardzībai būtu jāpalielina, kamēr vairāk nekā 50% uzskata, ka tas nav nepieciešams, liecina pētījumu aģentūras TNS dati.
"2002.gadā, kad saņēmām uzaicinājumu, tā bija izteikti militāra organizācija, savukārt 2004.gadā NATO bija sava veida identitātes krīze. Kopš iestājāmies esam izgājušai cauri vairākiem NATO attīstības posmiem - gan NATO, kura sevi vairāk identificēja kā politisku organizāciju, gan pēc 2008.gada, kad tā sevi identificēja kā izteikti militāru organizāciju," norāda politologs.
"Pēdējos gados esam sākuši arī pilnvērtīgi integrēties NATO militārajā kompleksā, pat sākuši pelnīt no dalības NATO, kā to parādīja NATO nemilitāro kravu nosūtīšana uz Afganistānu caur Latvijas ostām. Tagad, tikai 2014.gadā, varam teikt, ka esam pilnvērtīgi iestājušies NATO. To labi parāda Ukrainas konflikts, kad redzams, ka mūsu sabiedrotie, sūtot uz Latviju iznīcinātājus, par mūsu drošību uztraucas vairāk nekā mēs paši," secina Sprūds.
Savukārt par to, ka Latvija nespēj savā budžetā aizsardzībai atvēlēt 2%, Sprūds norāda: "Viena lieta ir ekonomikas apsvērumi, bet varbūt nav arī politiskās gribas. Iespējams, politiskā elite uzskata, ka 1% vai 2% - iebrukuma gadījumā tas mūsu aizsardzības spējas diži nemainītu, galvenā būtu paļaušanās uz sabiedrotajiem."