Piedāvātās pārmaiņas paredz ievērojamas Eiropas Komisijas (EK) struktūras reformas, atteikšanos no tradicionālajām ES valstu prezidentūrām, kā arī vairākus citus jauninājumus, kas līdz šim pārsvarā apspriesti vien varas aizkulisēs un akadēmiskā līmenī.
Otrdien Briselē ES nākotnei veltītājai konferencē "EU Future" bijušais Beļģijas premjers atkārtoti uzsvēra, ka šīs reformas ir jāīsteno, bet EP Ārlietu komitejas vadītājs Elmārs Broks portālam "Delfi" pauda viedokli, ka, piemēram, Vācijā Verhofštata piedāvājums netiktu uzņemts ar sajūsmu.
Divu ātrumu Eiropa
EP politiskās grupas ALDE līderis komitejā prezentējis rezolūcijas pirmo versiju, bet šobrīd nav precīzas skaidrības, kā tieši notiks tās izvērtējums. Teorētiski, lai iegūtu likumīgu spēku, būtu nepieciešams komitejas balsojums, atbalsts parlamentā un visu dalībvalstu "jā" vārds. Dokumentā, ar kuru iespējams iepazīties šeit, Verhofštats sev ierastajā stilā asi kritizē pašreizējo ES varas sadalījumu un funkcionalitāti, uzsverot, ka institūcijas ir pārlieku birokrātiskas, bet dalībvalstis ES projektā neiesaistās ar vienlīdz lielu politisko gribu un atdevi.
"Kāpēc mums ir vajadzīgi 28 komisāri katrai valstij pa vienam, ja mēs tiem ar grūtībām spējam piemeklēt komisāru atbildības jomas?" sacīja politiķis. Rezolūcijā viņš piedāvā atteikties no tradicionālās pieejas un nedot katrai dalībvalstij garantētu komisāra mandātu, tā vietā iesakot izveidot 15 ministru amatus, kā arī samazināt viceprezidentu skaitu no pašreizējiem septiņiem līdz diviem. Viņa skatījumā viceprezidenti ir nepieciešami tikai ārlietu un finanšu jomās.
Ārlietu jomā, lai simbolizētu lielāku vienotību, Verhofštats rosina atteikties no amata nosaukuma "ES augstais ārlietu pārstāvis", bet tā vietā nekautrēties to turpmāk saukt par ES ārlietu ministru.
Savukārt, ņemot vērā līdzšinējo "Brexit" pieredzi, viņš piedāvā dalībvalstīm izvēlēties integrācijas līmeni, proti, valstis darbotos vai nu kā pilnas dalībvalstis vai asociētās dalībvalsts statusā, kas nodrošinātu līdzdalību tikai daļā ES pārraudzīto politikas jomu.
Kā konferencē atgādināja Verhofštats, asociētās dalībvalsts statuss būtu piemērojams arī turpmākajām Lielbritānijas un ES attiecībām. Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka tieši Verhofštatu EP apstiprinājis kā galveno Parlamenta sarunvedēju ar Lielbritāniju "Brexit" jautājumos.
Kritisks par Verhoštata teikto ir Broks, kurš pašlaik strādā pie rezolūcijas par efektīvāku Lisabonas līguma sniegto iespēju izmantošanu. Viņš uzsver, ka nav nepieciešams mainīt līgumus, ja pašreizējā līguma sniegtās iespējas netiek pilnībā izmantotas. Atbildot uz "Delfi" jautājumu, Broks norāda, ka Vācijā tiek kritiski uztverts divu ātrumu Eiropas piedāvājums. "Mēs neuztversim Poliju kā kādu otrās šķiras zemi tikai tāpēc, ka Polijā nav eiro," sacīja deputāts.
Divu palātu likumdevējs
Verhofštats piedāvā EP un ES Padomes attiecības turpmāk veidot kā divu palātu likumdevēju sistēmu, bet EK ar samazinātu birokrātu skaitu viņa redzējumā kalpotu kā efektīvāka izpildvara.
Padomes atbildība ir izveidot ilgtermiņā bāzētu likumdevēja darbu, kas pašlaik, kā uzskata politiķis, nenotiek pilnvērtīgi rotējošo prezidentūru dēļ. Viņš piedāvā no prezidentūrām atteikties vispār, bet tā vietā ieviest pastāvīgu institūcijas vadību, kas spētu darboties vairākus gadus, nevis tikai sešus mēnešus, kā tas notiek, valstīm pārņemot pusgadu ilgās ES prezidentūras.
"Jaunajai ES pārvaldei vajadzētu koncentrēties uz svarīgākām tēmām, kur ES integrācijai patiesi ir kāda pievienotā vērtība, kamēr niansētākas likumdošanas iniciatīvas paliek dalībvalstu pārziņā," norāda bijušais Beļģijas premjers.
Uz 14 lapām izvērstajā dokumentā uzsvērtas vēl vairākas būtiskas ES darbības pārmaiņas, tostarp daļēja atteikšanās no anonīmajiem ES Padomes dalībvalstu balsojumiem, tā vietā izmantojot kvalificētā vairākuma sistēmu.
ES reformu procesa nepieciešamību Verhofštats pamato ar ilgstošo ES institūciju vājumu, kā arī "Brexit" šokējošajiem rezultātiem.
"Jau kādu laiku ES pastāvēšana kā tāda ir uz jautājuma zīmes. Kā vispamanāmākais arguments tam ir Lielbritānijas pilsoņu nolemtais referendumā. Nākamo divu gadu laikā, kad tiksim skaidrībā par to, ar kādiem nosacījumiem Lielbritānija izstājas, mums ir jāizstrādā arī pašas ES reformu piedāvājums. Padome šo procesu jau ir sākusi līdz ar Bratislavas tikšanos, tālāk tas turpināsies Romā. Tāpat, izstrādājot četras rezolūcijas, šo procesu šogad sācis arī Eiropas Parlaments," skaidro deputāts.