Tiesa, ne visi Latvijas ārsti, kam industrija piedāvā nopelnīt, piekrīt, daļā ārstu sabiedrības ir arī kritiska nostāja.

Izpētot 150 000 ārstu paradumus, pirms dažiem gadiem ASV pētnieciskās žurnālistikas centrs "ProPublica" plašā pētījumā pierādīja pārliecinošu saikni starp farmācijas industrijas labumu saņemšanu un dārgāku zāļu izrakstīšanu. Līdzīgi secinājumi bijuši arī citos pētījumos, piemēram, Hārvardas medicīnas skolas veiktajā.

Latvijā publiski pieejamie dati par maksājumiem konkrētiem ārstiem atklāj: daudzi ārsti, ar kuriem farmācijas milži vēlas sadarboties un kurus atalgo, ir savā specialitātē vadošie un nozares balsis. Pacienti pie viņiem gaida rindās, un reizēm šie speciālisti ar padomiem piedalās arī zāļu cenu politikas veidošanā. Tādēļ arvien aktuālākas kļūst diskusijas par vēl lielākas pārskatāmības nodrošināšanu, piemēram, iespējama interešu konflikta deklarēšanu.

Farmācijas kompānijas daudzus ārstus atbalsta divos galvenajos virzienos. Viens no tiem ir braucienu uz konferencēm un citiem nozares pasākumiem ārvalstīs apmaksāšana. To pirms diviem gadiem raidījumu sērijā "Farmācijas neredzamā vara" pētīja Latvijas Radio. Otrs virziens ir tiešie maksājumi ārstiem – par konsultācijām, lekcijām, pakalpojumiem. Tie Latvijā līdz šim nav analizēti. Par tiem un arī ēnas pusēm – "Delfi" rakstu sērijā. Pirmajā publikācijā – par ko tieši farmācijas firmas maksā ārstiem un kā to vērtēt.

Daļa ārstu ēnā, dati vien par atklātajiem

Pērn zāļu ražotāji mediķiem un to organizācijām snieguši atbalstu 3 505 368 eiro apmērā, vēsta Veselības Inspekcija.

Ar farmācijas firmu maksājumiem par lekcijām, konsultācijām, pakalpojumiem (kā šo sadaļu bieži dēvē pašas zāļu ražotāju kompānijas) var iepazīties Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) mājaslapā, kā arī pašu šīs asociācijas biedru farmācijas kompāniju vietnēs. Te minēts saņemtais atbalsts no inovatīvo, tā dēvēto oriģinālo medikamentu (kas ir dārgāki nekā patentbrīvās zāles) ražotājiem. Atsevišķas firmas finansiāli atbalstījušas vien dažus ārstus, taču vairākums vairākus desmitus.

Izmantojot publiski pieejamo informāciju, "Delfi" arī izveidoja 15 ārstu topu, kuru publiskotais pērn saņemtais finansiālais atbalsts bija lielākais. Par sešiem ārstiem ir izvērstākas kartiņas ar naudas izteiksmē lielākiem maksājumiem un par pārējiem deviņiem – vienā attēlā apkopoti saņemtie maksājumi par konsultācijām un lekcijām. Dati par šo ārstu saņemto atbalstu aplūkojami galerijā:

Pēc SIFFA sniegtās informācijas "Delfi," minētās summas ir pirms nodokļu nomaksas. Ārsti, kuri atrodami kompāniju sarakstos, maksājumus par saviem datiem izvēlējušies neslēpt. Vairākums farmācijas firmu dod iespēju arī paslēpties.

Tiesa, kā norāda kāds portāla "Delfi" uzrunāts ārsts, kurš vēlējās palikt anonīms, šo sarakstu izgaismošanu var salīdzināt ar gaismas spīdināšanu uz jau diezgan gaišu teritoriju, jo ārpusē ir mediķi, kas liedza saņemtos maksājumus publiskot. Taču publiskotie dati ir vienīgie, kas sniedz ieskatu ārstu un industrijas sadarbībā. "Delfi" arī uzrunāja vairākus ārstus, kas saņēmuši ievērojamus maksājumus par lekcijām un konsultācijām.

Topā izceļas kardiologi

Viena no tendencēm, ko atklāj "Delfi" tops,– no 15 farmācijas kompāniju visvairāk atbalstītajiem ārstiem septiņi pēc specialitātes ir kardiologi. Viens no tiem – Stradiņa slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra kardiologs Kārlis Trušinskis, kurš no kardiologiem ļāvis publiskot lielāko maksājumu kopsummu (tā līdzās citu ārstu datiem aplūkojama galerijā).

Vispirms Trušinskis "Delfi" uzsver, ka visā pasaulē farmācijas kompānijas rīko izglītojošus pasākumus ārstiem, kuros uzaicina runāt lektorus, kam attiecīgi par to samaksā. "Es bieži uzstājos dažādās medicīnas konferencēs, tai skaitā kompāniju rīkotos pasākumos kā Latvijā, tā ārvalstīs, deklarējot interešu konfliktu pirms lekcijas," norāda Trušinskis. Lekciju tēmas allaž esot par aktuālo kardioloģijā vai starpdisciplinārā jomā. Tikšanās ar ģimenes ārstiem dažādās Latvijas pilsētās viņš raksturo kā iespēju runāt par aktuālo, dalīties pieredzē, apspriest konkrētus sarežģītus pacientu gadījumus.

Viņa kolēģe kardioloģe Iveta Mintāle norāda, ka šīs lekcijas ir autordarbi, tās gatavo un lasa medicīnas speciālistu, tostarp ģimenes ārstu, apmācībai.

Piemēram, tiek skaidrotas Eiropas Kardiologu biedrības jaunākās profilakses un ārstēšanas vadlīnijas un to ieviešana, piemērošana praksē. Iveta Mintāle

Ārsti arī mēdz piedalīties firmu organizētās ekspertu sēdēs, lai veicinātu viedokļu apmaiņu ārstu un industrijas starpā, pārsvarā par jaunāko medikamentu kvalitāti, piemērotību, blakusefektiem, ārstēšanas taktiku.

Kardioloģi Gintu Kamzolu, kura ikdienā daudz strādā ar sirds mazspējas pacientiem, farmācijas firmas uzrunājot nolasīt lekcijas par šīs saslimšanas diagnostiku vai ārstēšanu. Viņasprāt, šie semināri, kurus nereti atšķirībā no profesionālo asociāciju sēdēm organizē arī dažādās Latvijas pilsētās, ļaujot plašākam ārstu lokam dzirdēt aktuālo informāciju, sekmēt vienlīdz kvalitatīvu sirds mazspējas diagnostiku un ārstēšanu neatkarīgi no pacientu dzīvesvietas, kā arī izskaidrot ārstēšanas iespējas, ja medikamentozā terapija nav pietiekami efektīva.

"Šīs lekcijas "praktiski nekad nav par vienu konkrētu medikamentu, kā varētu domāt," un citkārt vispār nav saistītas ar farmakoterapiju, uzsver Kamzola.

Arī kardiologs profesors Oskars Kalējs norāda, ka lekcijas ārstu auditorijai tiek lasītas nevis par kādu medikamentu un tā "unikālajām īpašībām", bet par klīniskajām problēmām. "Tas ir izglītības darbs, un ieguvēji ir gan ārsti, kuriem šīs lekcijas un izglītojošais materiāls tiek "pievests klāt" (ja tā var izteikties), gan arī pacienti, kuru ārstēšanā šīs zināšanas attiecīgi tiek pielietotas," vēstulē atbild Kalējs, piebilstot, ka cilvēks par savu darbu ir tiesīgs saņemt atalgojumu un te nav nekādas pretrunas.

Pēc lekcijas – ražotāja zāļu prezentācija

Farmācijas firmu apmaksāto lekciju ir daudz un tās ir bez maksas – portālam "Delfi" atklāj kāda ģimenes ārste no Rīgas. Viņa bieži tās apmeklējot. Pat ja lektors pirms lekcijas kādreiz nepasaka, kas par lekciju samaksājis, tas vēstīts jau ielūgumā uz lekciju. Ārstei ir būtiski, ka par šīm lekcijām atšķirībā no profesionālo organizāciju rīkotajām nav jāmaksā. Tā var iegūt nepieciešamos tālākizglītības punktus, turklāt bieži lekcijās klausītāji nozares korifejus var izjautāt par savu pacientu ārstēšanu.

Taujāta, vai lekcijās, stāstot par slimību ārstēšanu, ārsti arī piemin konkrētu zāļu nosaukumus, ģimenes ārste atbild noliedzoši. Lektori pieminot tikai medikamentu ķīmiskos nosaukumus.Taču pēc lekcijas gan parasti sekojot zāļu ražotāja prezentācija par konkrētām zālēm, kas saistīta ar lekcijā aplūkojamo tematu.

Kā aizpilda resertifikācijas nišu

"Jāsaka, ka farmācijas kompānijas kaut kādā mērā aizpilda resertifikācijas nišu, taču vienlaikus jānorāda, ka lekcijas kļūst arvien interesantākas," portālam "Delfi" atzīst Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Ilze Konrāde. "Visā pasaulē ir šāda prakse. Ideja ir tāda: Latvijā jebkuram ārstam ik pēc pieciem gadiem ir jāsavāc 250 kredītpunkti, un tas viņu mudina visu laiku papildināt zināšanas."

Konrāde, kura firmu maksājumus ļāvusi kompānijām publiskot, bieži lasa pēcdiploma izglītības lekcijas ārstiem, arī lekcijas jauno ārstu endokrinologu skolā, tāpat arī lekcijas ģimenes ārstiem, jo atbilstoši Veselības ministrijas nostājai tieši viņiem lielā mērā jāuzņemas rūpes par diabēta pacientiem. "Pēdējos gados parādījies daudz medikamentu, un ir skaidrs, ka katram medikamentam ir ne tikai efekts, bet arī blaknes. Ir daudz situāciju, kad terapija jāmaina, līdz ar to pieprasījums pēc lekcijām par diabētu ir diezgan liels," saka asociētā profesore.

Viņas lekcijas parasti neesot par kādu konkrētu medikamentu.

"Tas ir ļoti reti, tikai tad, ja parādās kaut kas absolūti inovatīvs. Piemēram, šogad ir jauns insulīns, kas ir ātrākas iedarbības. Ja ārsti nezinātu, kā ar šo insulīnu rīkoties, būtu ļoti grūti, jo visu jau šai pasaulē izlasīt nevar". Ilze Konrāde

Konrāde uzsver – lekcijas viņa gatavo pati, tās nav komerciālas. Viņa nekad arī neesot lobējusi kādas firmas intereses. Vai ir kādas "sarkanās līnijas", kuras asociētā profesore nekad nepārkāptu? "Es nekad nelasu, ja nav klīnisko pētījumu," viņa uzsver. Piemēram, kāda farmācijas kompānija lūgusi viņu lasīt lekciju ārstiem par terapiju saistībā ar kādu injekciju šķīdumu, taču, tā kā nav medicīnisku pierādījumu, viņa atteikusies runāt par klīnisko pielietojumu.

Portālam "Delfi" arī kāds ārsts anonīmi pastāstīja par senāku gadījumu, kad bijis liels cīniņš ar kādas farmācijas kompānijas darbinieku, kas kolēģus spieda mainīt lekciju saturu. Toreiz, risinot situāciju, iesaistījusies profesionālās asociācijas vadība.

Farmācijas firmas sagatavotu lekciju nelasītu

"Vai esmu iekļuvis topā?" – painteresējas RAKUS galvenais speciālists pneimonoloģijā asociētais profesors Alvils Krams, kad "Delfi" viņu uzrunā par sadarbību ar farmācijas kompānijām."Šogad gandrīz visām kompānijām parakstījos, ka man nav iebildumu, ka izpauž (maksājumu) summas. Var jau atteikties, bet agri vai vēlu tāpat būs obligāti jāziņo," paskaidro Krams.

Finansiālu atbalstu no farmācijas kompānijām viņš saņēmis, konsultējot tās konsultatīvajās padomēs, un pārsvarā par lekciju lasīšanu, galvenokārt plaušu slimību speciālistiem. "Es taču nelasu lekcijas, kuras man firma noliek priekšā. Savas lekcijas es pats vienmēr gatavoju. Ir summas, par kādām es vispār nelasīšu lekciju, jo nav tā vērts. Ir jāziedo brīvo laiku – 20, 30 stundas lekcijas sagatavošanai, un var parēķināt, cik stundā par to saņemsi," skaidro Krams. Jaunumiem nozarē jāseko līdzi, Krams arī pats pasūtot medicīnas žurnālus, par tiem izlietojot 700 eiro gadā, jo citādi svarīgo informāciju nevarot iegūt.

Par lekciju firmas maksājot summu, kas mērāma simtos. Lekciju tematus mēdz rosināt farmācijas kompānijas, aicinot stāstīt, kas jomā ir jauns – ārstniecībā un diagnostikā, kam pievērst lielāku uzmanību.

"Taču tas nenotiek tik brutāli: "Jums jāstāsta par šīm konkrētajām zālēm!" 90. gados tā vairāk vai mazāk arī bija" Alvils Krams

Firmas par lekcijām maksājot, jo tām, iespējams, ir prestiži lekcijām piesaistīt augsta līmeņa speciālistus Krams arī par dažādiem jautājumiem konsultējot farmācijas kompānijas konsultatīvajās padomēs, kad tām nepieciešams eksperta viedoklis.

Tomēr – vai farmācijas firma no lektora nesagaida kādu konkrētu rīcību? "No manis sagaida profesionālu lekciju. To, cik korekts, godprātīgs ir lektors, varat prasīt auditorijai, farmācijas industrijai. Es stāstu, kā ir, manu viedokli nevar ietekmēt," atbild Krams. Viņaprāt, ja lekcijas būtu nekorektas, kolēģi tādas nenāktu klausīties. Arī viņš atzīst, ka lekcijās esot pieņemts minēt zāļu starptautisko – ķīmisko – nosaukumu, nevis zīmola nosaukumu.

Tomēr uz sadarbību skatās ar šaubām

Tiesa, par ārstu un farmācijas kompāniju sadarbību izskanējis ne mazums šaubu kā Latvijā, tā arī citās valstīs, tā kā bijuši pētījumi, kur analizētas sadarbības "ēnas puses". Ārstu sabiedrība dalās divās pretējās nometnēs – ir ārsti, kas pieņem farmācijas nozares maksājumus, un ir ārsti, kuri ir pret. Ir arī farmācijas kompānijas, kuras īpašu vērību pievērš ētikas jautājumiem, piemēram, par lekcijām maksā vien tad, ja ārsti piekrīt vārdu publiskošanai.

Farmācijas kompāniju atbalstu mediķiem Latvijā pirms pāris gadiem Sabiedrības integrācijas fonda finansētā pētījumā analizēja biedrība "Veselības projekti Latvijai", kas arī citos projektos pētījusi zāļu cenas un pacientu līdzmaksājumus. Biedrības vadītāja Vita Dumpe piekrīt, ka farmācijas kompāniju un mediķu sadarbība, tostarp apmaksāti ārstu pakalpojumi, konsultācijas, lekcijas farmācijas firmām, ir plaši izplatīta prakse visā pasaulē, taču norāda arī uz problēmu: šāda veida aktivitātes un to radītie finansiālie interešu konflikti rada bažas par to, vai veselības aprūpes profesionāļi visās situācijās rīkojas atbilstoši pacientu labākajām interesēm.

"Šāda situācija veidojas nevis tāpēc, ka ārsti apmaiņā pret maksājumiem izraksta konkrētas zāles – tas būtu pārāk primitīvi, bet gan tāpēc, ka ciešās, nereti pat draudzīgās attiecības ar industrijas pārstāvjiem ietekmē informāciju, kas viegli pieejama ārstam, tādā veidā netieši ietekmējot speciālista viedokli un uzskatus," atzīst Dumpe.

Par farmācijas nozares un ārstu sadarbību plaši pētījumi bijuši ārvalstīs. Piemēram, ASV bezpeļņas organizācija "ProPublica", kas nodarbojas ar pētniecisko žurnālistiku un par dažādiem pētījumiem ieguvusi vairākas Pulicera balvas, 2014. gadā sāktā pētījumā "Dollars for doctors" (Dolāri ārstiem – no angļu val.) pētīja vairāk nekā 150 000 ārstu zāļu nozīmēšanas paradumus piecās specialitātes: ģimenes medicīnā, internajā medicīnā, kardioloģijā, psihiatrijā un oftamoloģijā.

Pētnieki secināja, ka ārsti, kas saņēma industrijas labumus divas līdz trīs reizes reizes biežāk nozīmēja dārgos, oriģinālos medikamentus nekā citi ārsti tajā pat specialitātē, kas industrijas maksājumus nesaņēma. Publikācijās vēstīts, ka nozīme esot pat apmaksātām pusdienām.

"Delfi" aptaujātie ārsti, kas saņēmuši atlīdzību no farmācijas kompānijām, noliedz, ka šie maksājumu ietekmētu viņu profesionālo rīcību.

Šīs rakstu sērijas nākamajos rakstos par to, vai nerodas ētikas dilemmas, saņemot no farmācijas industrijas maksājumus un vienlaikus iesaistoties veselības aprūpes un zāļu politikas veidošanā, kā arī par nākotnes plāniem, nodrošinot vēl lielāku caurspīdīgumu attiecībā uz zāļu ražotāju un ārstu sadarbību.