Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas Kārtības rullī, kas paredz no tā svītrot normas par kārtību, kādā likumdevējs lemj par deputātu izdošanu administratīvajai sodīšanai, portāls "Delfi" uzzināja Saeimā.
Tāpat galīgajā lasījumā Saeima pieņēma grozījumu Satversmē, kas paredz, ka deputātus turpmāk pie administratīvās atbildības varēs saukt bez parlamenta piekrišanas. Grozījumu Satversmē atbalstīja 87 deputāti.
Grozījumi Saeimas Kārtības rullī paredz atcelt prasību Saeimai lemt par piekrišanu deputāta saukšanai pie administratīvās atbildības, kā arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas kompetenci sagatavot attiecīgu Saeimas lēmuma projektu.
Īpašas diskusijas raisīja priekšlikums Kārtības rulli norādīt, ka komisija "reizi kārtējās sesijas laikā paziņo Saeimas sēdē par iepriekšējās sesijas un starpsesiju laikā administratīvi sodītajiem deputātiem". Gunārs Kūtris (NSL) uzsvēra, ka Kārtības rullim nav jāregulē šādas lietas. Savukārt deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) vērtēja, ka priekšlikumā ietvertais process ir labāks par to kāds tas bija līdz šim, jo Saeimā tiks ziņots tikai par jau sodītiem deputātiem. "Tas ir solis uz priekšu," uzsvēra Dolgopolovs.
Saeima iepriekšminēto priekšlikumu atbalstīja, par to balsoja 71 deputāts.
Ziņots, ka līdz šim Satversme noteica, ka pret Saeimas locekli nevar sākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas.
Par nepieciešamību atcelt imunitāti administratīvās lietās norādījusi starpvalstu pretkorupcijas organizācija GRECO.
Kā skaidrots likuma grozījumu anotācijā, imunitātes jautājuma regulējums Latvijā tika pieņemts 1922. gadā un kopš tā laika nav grozīts.
Organizācija GRECO norādījusi, ka administratīvās imunitātes privilēģija ir "pārāk plaša un bezjēdzīga šodienas Latvijas demokrātiskajai sabiedrībai".
Atceļot šo imunitāti, tiktu kliedētas aizdomas par to, ka parlamenta deputāti stāv pāri likumam, kā arī tiktu stiprināta Latvijas pilsoņu uzticēšanās savam parlamentam, atsaucoties uz GRECO, skaidrots Satversmes grozījumu anotācijā.
Turklāt arī Lietuvas un Igaunijas parlamenta locekļiem nav imunitātes pret administratīvo sodīšanu, bet ir tikai kriminālprocesuālā imunitāte, uzsvērts grozījumu anotācijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
