"Mums vajadzīga izsmeļoša informācija un rūpīgs izvērtējumu par to, kas līdz šim izdarīts strukturālo reformu jomā un ko plānots paveikt turpmāk, lai valsts pārvaldi beidzot padarītu vienkāršāku un efektīvāku," sēdē pauda Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Vitauts Staņa (ZZS) un uzsvēra, ka "prezentētajā materiālā tam veltīti tikai pāris teikumi, turklāt neviena vārda par to, kā uz reformu pamata plānots veicināt reģionu attīstību".
Komisijas sēdē deputāti atzina, ka ziņojumā ir tikai apkopots ministriju redzējums par reformām, tāpēc rosināja domāt par Valsts kancelejas kompetences paaugstināšanu, dodot tiesības arī analizēt informāciju un sniegt reālus priekšlikumus.
"Nav vajadzības rakstīt visādus bezjēdzīgus dokumentus, bet gan jāanalizē situācija un jāizvērtē, kuras ir tās vietas, ko vajag optimizēt, un jāpiedāvā vislabākais no iespējamajiem variantiem," sacīja komisijas priekšsēdētāja biedrs Sergejs Dolgopolovs (SC).
Jau ziņots, ka premjers Valdis Dombrovskis (V) šogad janvārī nolēmis ķerties pie kārtējā strukturālo reformu plāna izstrādes, jo uzskata, ka "līdz šim izmantotās strukturālo reformu metodes sevi ir izsmēlušas un nākotnē vairs neļaus sasniegt ilgtspējīgus un noturīgus rezultātus".
Portāla "Delfi" arhīvs liecina, ka nepieciešamība valstī īstenot plašas strukturālās reformas augstāko amatpersonu paziņojumos deklarēta jau vairākus gadus. 2009.gada pavasarī pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera sasauktās valdības ārkārtas sēdes, kas ilga vairāk nekā piecas stundas, amatpersonas atzina, ka strukturālās reformas esot "izkustinātas no nulles punkta". Ministri šajā sēdē uzklausīja premjera Dombrovska ziņojumu par valsts pārvaldes strukturālās reformas norisi un toreizējās izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) ziņojumu par izglītības sistēmas strukturālās reformas norisi un plānotajiem pasākumiem tās tālākai īstenošanai.
Valdība arī vairākkārt atbalstījusi dažādus strukturālo reformu dokumentus un plānus gan valsts, gan dažādu nozaru līmenī. Tā, piemēram, 2009.gada rudenī valdība atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotais izdevumu samazināšanas un strukturālo reformu ieviešanas plānu 2009.gadam, kura mērķis bija nodrošināt pārraudzību valsts 2009.gada budžeta grozījumos paredzēto reformu ieviešanai. Tāpat atbalstīti dažādi dokumenti reformām izglītības un veselības nozarē.
Reformu vadības grupa izveidota 2009.gada vasarā, lai valdība kopīgi ar sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām diskutētu par valsts budžeta sagatavošanas gaitu un valsts pārvaldes strukturālajām reformām. Reformu vadības grupu vada premjers, tās sastāvā ietilpst finanšu ministrs, sociālo partneru – Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības – pārstāvji, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Pašvaldību savienība, Saeimas Budžeta un finansu komisijas vadītājs un citas amatpersonas.