ZZS deputāts Ingmārs Līdaka rosināja Medību likumā noteikt, ka klaiņojošo suņu medīšana ir pieļaujama, ja saņemts attiecīgs nebrīvē audzētu dzīvnieku vai pašvaldības lūgums, vai arī, ja klaiņojošie suņi apdraud citus dzīvniekus.
SC deputāts Valērijs Agešins, savukārt, rosināja likumā noteikt, ka klaiņojošo dzīvnieku tūlītēja nonāvēšana pieļaujama vien slimību kontroles valsts programmu ietvaros, bet Ilma Čepāne (V) – ka mājdzīvnieku medīšana pieļaujama vien tad, ja tas ir vienīgais risinājums un vietējā pašvaldība nolēmusi, ka tas ir nepieciešams sabiedrības veselības aizsardzības vai drošības interesēs.
Debatējot par šiem priekšlikumiem, kuru mērķis ir klejojošo mājdzīvnieku aizsardzība, Čepāne uzsvēra, ka nebūtu pareizi pieļaut atšķirīgu attieksmi pret mājdzīvniekiem, atļaujot suņu medīšanu, bet nepieļaujot kaķu medīšanu.
Deputāte norāda, ka mājdzīvniekus aizsargā ne tikai starptautiskā konvencija, bet arīdzan Satversmes 105. pants, kas garantē īpašuma aizsardzību un Civillikuma izpratnē mājdzīvnieki uzskatāmi par kādam piederošu lietu. Viņasprāt, ir nepareizi, ka Medību likums aizsargā medību platībās esošos medību šķirņu suņus, bet ne citu šķirņu suņus.
"Sanāk, ka, ja boksera šķirnes sunītis ir noklīdis un atrodas medību platībā, to drīkst iznīcināt?" retoriski vaicāja Čepāne, uzsverot, ka valstij būtu jādomā par mājdzīvnieku īpašnieku atbildības pastiprināšanu, nevis klaiņojošu mājdzīvnieku iznīcināšanu.
Deputāts Līdaka un viņa partijas biedrs Jānis Dūklavs nodomu pasargāt no medniekiem klejojošus kaķus, nevis suņus, skaidroja ar to, ka tieši suņi nodara lielāko kaitējumu savvaļas un arī nebrīvē mītošajiem dzīvniekiem, jo klaiņojošie suņi nereti mēdz uzbrukt šiem dzīvniekiem un tos saplosīt. "Nav dzirdēts par kaķu saplosītām stirnām," pauda Dūklavs.
Līdzīgās domās ir arī Zemkopības ministrijas pārstāvis Arvīds Ozols, kurš uzsvēra, ka Medību likuma mērķis šajā gadījumā nav mednieku tiesību paplašināšana, bet gan savvaļas dzīvnieku aizsardzība pret "no cilvēku kontroles izgājušiem plēsējiem". Viņš norāda, ka, atšķirībā no klaiņojošajiem suņiem, apkārt klīstošiem kaķiem savvaļā ir dabiskais ienaidnieks, proti, lapsas, kas medī kaķus.
Arnis Puksts no portāla "medniekiem.lv", turpretī norādīja, ka kaitējums, ko savvaļā mītošajiem dzīvniekiem nodara klejojošie kaķi, netiek novērtēts, jo nav tik acīmredzams, tomēr kaķi nodara lielu kaitējumu, medījot putnus. "Ir pētījumi, kas apliecina, ka klaiņojoši kaķi ļoti ietekmē vietējo faunu," teica Puksts, uzsverot, ka nav pareizi ļaut kaķiem klaiņot, paļaujoties uz to, ka tos nomedīs lapsas.
"Suns vai kaķis nav tas medījums, ko mednieks ar lepnumu nes mājās," argumentē "medniekiem.lv" pārstāvis.
Komisija par to, kuru no deputātu priekšlikumiem atbalstīt, vēl diskutēs.
Tāpat Medību likumā pēc Zemkopības ministrijas ierosinājuma ir plānots noteikt, ka medības ir aizliegtas pilsētu teritorijās un kapsētās.
