Pēc dedzīgām debatēm Saeimas vairākums ceturtdien tomēr neatbalstīja opozīcijas deputātu iesniegto pieprasījumu veselības ministrei Ingrīdai Circenei (V).
"Par" pieprasījumu nobalsoja 37 parlamenta deputāti, bet "pret" – 52.
Opozīcija savā pieprasījumā aicināja Circeni skaidrot, kad veselības aprūpei atvēlētā finansējuma apmērs sasniegs 5% no iekšzemes kopprodukta un ko viņa ir darījusi, lai uzlabotu neapmierinošo situāciju.
Opozīcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) debatēs Circenei un valdībai pārmeta valdības deklarācijā noteikto mērķu nesasniegšanu.
"Valdības deklarācija, ja atceraties, paredz ikgadējo finansējuma pieaugumu šai jomai. Paredzēts, ka 2014.gadā veselības aprūpes valsts budžeta rādītāji sasniegs jau 4,5% no iekšzemes kopprodukta. Atgādināšu, ka šī gada bāzes finansējumu bija tikai 3,12%. Bet, ja mēs skatāmies, kāds ir plāns nākamajiem trim gadiem, tad situācija ir pretēja. Plānots ir nevis budžeta pieaugums, bet samazinājums. Un šāda situācija ir nepieļaujama, ja pati ministrija jau šogad norāda, ka gada otrajā pusē kvalitatīvai veselības aprūpei pietrūkst 34 miljoni, bet nākamajā un aiznākamajā ir plānots deficīts vairāk nekā 66 miljoni," pauda deputāte.
"Pacientu līdzmaksājums par ārstēšanu stacionārā Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā, tie ir 9,50 lati par diennakti, kas iedzīvotāju zemas maksātspējas dēļ noved pie hronisku slimību ielaišanas pacientiem baidoties nokļūt slimnīcā," viņa piebilda.
Pati Circene Saeimas sēdē nebija ieradusies, jo atrodas komandējumā, taču Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule, atbildot uz opozicionāru pārmetumiem, uzsvēra, ka nākamā gada budžetā ministrijai izdevies izcīnīt finansējumu mediķu algu palielināšanai. Viņa gan atzīst, ka arī pēc palielināšanas ārstu, medmāsu un sanitāru algas būs samērā mazas.
"Mēs esam iestrādājuši nākamā gadā tarifos noteiktu summu algu palielināšanai, tomēr jāsaka, ja pašlaik mēnešalga vidējā ir 524 lati, tad arī palielinot to līdz 571 latam mēs redzam, ka tā ir tomēr mazāka nekā trolejbusa vadītāja alga. tātad mēs ar šo situāciju, ka mēs palielinām algas ārstiem, vēl neatrisinām lielo problēmu ar to, ka ārstniecības personu darba samaksa valstī ir kliedzoši zema. Māsiņām tā ir uz pusi zemāka un zemākajam medicīnas personālam, jeb sanitāriem tā ir minimālā alga," teica Cipule.
Viņa uzsver, ka, lai veselības aprūpes finansējums sasniegtu deputātu prasītos 5% no iekšzemes kopprodukta, šai nozarei būtu jāatvēl daudzkārt lielāki līdzekļi, nekā valsts budžets patlaban var atļauties - "lai 2014.gadā palielinātu veselības aprūpes finansējumu līdz 5 procentiem no iekšzemes kopprodukta, ir nepieciešami 347 miljoni latu," norādīja Cipule.
