Pēc darba grupas ieskata, Saeimai vajadzētu izstrādāt jaunu Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, paplašinot valsts augstākās amatpersonas vēlētāju loku. Tālākai apspriešanai tiek piedāvāti divi varianti, no kuriem viens paredz uzticēt Valsts prezidenta ievēlēšanu tautai vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās.
Saskaņā ar šo piedāvājumu papildus rosināts Satversmē noteikt, ka Valsts prezidents kalpo tautas labumam, ir nacionālās vienotības, valstiskās neatkarības, demokrātijas un tiesiskuma balsts. Saskaņā ar šo plānu prezidentu ievēlētu uz pieciem gadiem pašreizējā četru gadu termiņa vietā.
Gadījumā, ja parlaments nebūtu ar mieru ieviest tautas vēlēta Valsts prezidenta institūtu, tādā gadījumā darba grupa piedāvā otru variantu - veidot kolēģiju, kurai būtu jāuztic Valsts prezidenta ievēlēšana. Kolēģijā varētu būt 200 locekļi - 100 Saeimas deputāti un 100 pašvaldību deputāti, kurus deleģētu pašvaldības. Tāpat rosināts noteikt, ka šādā gadījumā Valsts prezidentu ievēlētu ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu. Saskaņā ar otro variantu valsts augstākās amatpersonas ievēlēšanai tiktu piepulcināti tiešo tautas mandātu ieguvušie pašvaldību deputāti, norāda darba grupa. Reizē netiek izslēgta iespēja apspriest kāda starpmodeļa izmantošanu prezidenta ievēlēšanas procedūrā.
Darba grupas deputāti uzsver, ka būtiski ir palielināt Valsts prezidenta leģitimitāti, tādējādi nostiprinot šā nozīmīgā konstitucionālā orgāna neatkarību un suverenitāti. "Ieguvums būtu demokrātiskās pārvaldes un tautvaldības stiprināšana, jo, pilsoņu saiknei ar valsti kļūstot ciešākai, palielinātos arī cieņa pret pašu izveidotu institūciju. Ticība spējai ietekmēt politiskos procesus pieaugtu proporcionāli Valsts prezidenta ievēlēšanā iesaistīto cilvēku skaitam," pausts ziņojumā.
Izmaiņas nepieciešamas, jo pašreizējais modelis saskaņā ar Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas ekspertu viedokli nenodrošina pietiekamu institūcijas leģitimizāciju. Valsts prezidentam trūkst tautas mandāta un līdz ar to arī institucionālās suverenitātes, lai pilnvērtīgi varētu veikt "rezerves funkciju" un pildīt "politiski neitrāla arbitra lomu". Valsts prezidenta vēlētāju loka jebkāda paplašināšana nostiprinātu valsts galvas kā neatkarīga "arbitra" leģitimitāti attiecībā uz likumdevējvaru, izpildvaru un tiesu varu, ļaujot Valsts prezidentam patiešām piepildīt Satversmes sapulces locekļa Arveda Berga vēlējumu būt "otrai varai, kas stāv sarga vietā, ja Saeima aizrāvusies", norāda parlamentārieši.
Darba grupa deputāta Ringolda Baloža (NSL) vadībā aprīlī noslēdza divu gadu darbu un apstiprināja oficiālu, apmēram 40 lappušu atzinumu, kurā ietverti attiecīgie secinājumi.
Par darba grupas atzinumu vēl būs jālemj Juridiskajai komisijai. Savukārt, lai grozītu Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, Saeimā šīs izmaiņas būtu jāatbalsta Satversmē noteiktajam "dubultajam" divu trešdaļu vairākumam.
