Uzreiz pēc mūsu ierašanās tika sarīkota iepazīšanās sapulce. Pašlaik šeit uzturas 19 jaunieši vecumā līdz 18 gadiem. Sapulces laikā katrs no viņiem nosauca savu vārdu vecumu, atzina, ka viņa problēma ir narkomānija, pavēstīja, cik ilgi šeit uzturas un cik ilgi nav lietojis narkotikas.
Pārsteidzoši, bet lielākā daļa no viņiem pēdējo reizi narkotikas lietojuši krietni nesenāk kā uzturas šeit, proti, jaunieši, kuri šeit ir jau pusgadu, pēdējo reizi narkotikas lietojuši pirms aptuveni trijiem mēnešiem. Viens puisis pēdējo reizi to darījis pirms dažām dienām, lai gan no ārpuses skatoties, es to nekad nepamanītu. Viņi visi izskatās jaunieši kā jaunieši, īpaši ne ar ko neatšķiroties no pusaudžiem kādā vasaras nometnē, taču tas ir maldīgs iespaids, narkomānijas problēma bieži vien izrādās krietni spēcīgāka kā paši pusaudži un viņu vecāki to vispār aptver.

Lielākā daļa šeit ir krievvalodīgo, taču daudzi mēģina runāt latviski. Tikai pēc sapulces, dodoties ārā, pamanu, ka vairākiem no viņiem uz roku un kāju vēnām ir adatu duršanas pēdas...

Ierādot mums istabas - es dzīvošu vienā istabā ar četrām meitenēm, Egīls ar puišiem, pasniedzēja mūs brīdina, lai piesargājam savas mantas un vērtīgāko atstājam audzinātāju telpā aiz atslēgas, jo mantas šeit nereti mēdzot pazust. Mums tiek iedotas atslēgas arī pieaugušo tualetei. Higiēnas nolūkos pasniedzējiem ir sava un audzēkņiem sava tualete, jo gandrīz visiem no pusaudžiem pēc intravenozo narkotiku lietošanas ir hepatīts, dažiem arī citas infekcijas.

Kad biju šeit pirms nedēļas, lai izrunātu pēdējos sīkumus par akciju un mūsu uzturēšanos šeit, tika sarīkota ārkārtas sapulce, jo kāda no pusaudžu mammām savai meitai bija atvedusi alu, noticot savas atvasītes meliem, ka alu saviem bērniem uz šejieni vedot visi vecāki.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!