Marta sākumā Limbažu iedzīvotājus šokējuši kādreiz pazīstamā dziesminieka Kaspara Dimitera vērtējums Meteņu dienas karnevālam Bērnu un jauniešu centrā, proti, ka tieši šai pilsētā noticis “Latvijā pirmais bērnu transvestītu pasākums”, kurā šo svētku aizsegā “zēni pārģērbjas par meitenēm, meitenes – par zēniem”, trešdien vēsta TV3 raidījums “Bez Tabu”.
Dimiters sociālo portālu blogos esot norādījis, ka tas "ir slēpts mēģinājums bērniem jau no mazotnes ieaudzināt homoseksuālismu, pielietojot genderisma, proti, kustības, kura paredz homo, trans un biseksualitātes konstruktu atzīšanu vai aktualizēšanu, metodes".
"Man jau nav cita ieroča kā tikai vārds. Tā nav meteņu pārģērbšanās, tā ir pāragra ar pirmsskolas bērnu dzimumiem, jo gender ideoloģijai ir neitralizēt dzimumus," raidījumam atzinis Dimiters.
Limbažos par notikušā interpretēšanu esot sašutuši visi Bērnu un jauniešu centra vadība, vecāki, pedagogi. Pasākums esot plānots kā Meteņu dienas svinības ar karnevālu, bet "pasniegts citā, šokējošā, "mērcē"".
Centra direktores vietniece Indra Rube raidījumam atzinusi, ka galvenie pārmetumi esot: lai lieli cilvēki tā dara, nevis bērni. Taču kad tad bērni izjutīšot piederību Latvijai, tās videi? Vai tas notikšot tikai 18 gados, retoriski vaicājusi Rube, piebilstot, ka tad viņi jau sen no Latvijas būšot aizbraukuši.
Mūzikas pedagoģe un pasākuma rīkotāja Dace Robule "Bez Tabu" atzinusi, ka ir pārliecināta par to, ko dara. Viņa uzsvēra, ka esot normālas orientācijas, sešu bērnu vecmāmiņa, viņai esot trīs bērni. Viņa nekad nevienu neesot gribējusi pārtaisīt kādu par "puikmeiteni" vai otrādi - tādas domas viņai nekad neesot bijis, jo tam vienkārši neesot laika.
Viena no Meteņu dienas tradīcijām esot puišu pārģērbšanās par meitām un meitu - par puišiem, "Bez Tabu" atzinusi centra direktore Aija Šteinberga. Šādā veidā meitenes parādot, ko nepareizi darījuši puiši šai laikā - vai nu noslinkojuši vai ko citu sadarījuši, un otrādi. "Tā ir maska," rezumēja Šteinberga.
Sigita Upmale, ko "Bez Tabu" pieteicis kā "māmiņu ar pareizu orientāciju", atzinusi, ka ir divi iesniegumi - pašvaldības vadītājam un policijas priekšniekam.
Savukārt bērnu psihologi uzskatot, ka esot notikusi piekasīšanās vienam, iespējams, neveiksmīgi noformulētam teikumam. Pasākums nosaukts "Satikšanās metenī" un apakšvirsrakstā teikts "Zēni pārģērbjas par meitenēm, meitenes par zēniem". Pasākums noticis 5.martā.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra bērnu psiholoģe Marija Sorokina raidījumam atzinusi, ka tad, ja bērnam "liek" mainīt vārdu uz pretējā dzimuma vārdu vai ģērbties pretēja dzimuma drēbēs, tad tas bērnam var radīt iekšēju apmulsumu un disharmoniju. Bet ja vecāki nevis liek, bet piedāvā bērnam izvēlēties, vai viņš vēlas būt "princese vai kādu citu iespēju", tad šeit nevajadzētu būt problēmām. Jautājums esot par to, kā tas tiekot pasniegts.
Savukārt Dimiters raidījumam skaidrojis, ka vispirms šo informāciju par pasākumu esot publiskojis aktīvists Vladimirs Lindermans, to pamanījis pats Dimiters un "ar domu izprovocēt kaut kādu uzmanības pievēršanu" sasaistījis to kopā ar Amerikā notiekošo, kur katru gadu notiekot kādas bērnu transvestītu nometnes, kurās viņi rīkojot karnevālus un pārģērbjoties.
Raidījums norāda, ka "trauksmes zvanu sitēji" esot biedrība "Sargāsim mūsu bērnus", kuras publiski redzamās personas esot Lindermans un Dimiters. Aktīvisti esot manīti pēdējā laika prokrieviskajos piketos un mītiņos pie IZM un atbalstot Krimas okupēšanu.
"Lai sev piesaistītu uzmanību, man kaut kādā veidā ažiotāža ir jāsaceļ, es drīzāk tā komentētu to," rezumējusi bērnu psiholoģe Sorokina.
Meteņi jeb metenis ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki, kas beidzās Pelnu dienā, kurai sekoja lielais gavēnis. Meteņus svin februārī vai marta sākumā, 7 nedēļas pirms Lieldienām. Meteņu svinēšanā saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi tagadējā februāra vidū. Agrāk latviski ar vārdu „meti" apzīmēja laika griežus, mēru.
Dimiters jau iepriekš plašākas sabiedrības uzmanību izpelnījies nevien ar savām dziesmām un kristīgo vērtību sludināšanu, bet arī ar asu reakciju uz jebkādiem ar seksuālo orientāciju saistītiem jautājumiem, tostarp, savu un paša ģimenes klātbūtni un aktīvo pretreakciju geju, lesbiešu un transpersonu "praida" jeb lepnuma gājienā Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
