Foto: PantherMedia/Scanpix
Diskutabla rakstura bērnu grāmatas ir daļa no bagātīgā bērnu literatūras klāsta, portālam "Delfi" norādīja Kultūras ministrijā (KM), komentējot kāda tēva pausto sašutumu par igauņu rakstnieces Aidi Vallikas grāmatas "Kas ar tevi notika, Anna?" saturu.

Ministrijā skaidroja, ka par skolas bibliotēkas grāmatu krājuma kvalitāti un tā atbilstību mācību un audzināšanas mērķiem lielākā atbildība jāuzņemas attiecīgās skolas vadībai un bibliotekāram.

"Skolas bibliotēkai ir jāveicina skolēnu lasīšanas iemaņu un interešu izkopšana, jāpiedāvā attiecīgām skolēnu vecumgrupām atbilstošas grāmatas," apliecina KM.

Bibliotēkas grāmatu krājums ir viens no skolas pedagoģisko mērķu sasniegšanas instrumentiem, taču tas, cik meistarīgi šis instruments tiek izmantots, ir atkarīgs no skolas vadības un bibliotekāra profesionālajām spējām, zināšanām.

"Diskutabla rakstura bērnu grāmatas ir daļa no bagātīgā bērnu literatūras klāsta, tādas ir bijušas agrāk un top radītas joprojām. Skolas bibliotekāram ir jāpārzina šo grāmatu saturs, jāattīsta sevī prasmes ar tām rīkoties, jāspēj skaidrot skolēniem, kāpēc attiecīgas grāmatas autors ir izmantojis šādu kontraversālu māksliniecisko izteiksmi," uzsver KM.

Vienlaikus ministrija vērš uzmanību uz Satversmē noteikto, ka valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību. Tāpat ikvienai personai paredzētas tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus, kas var tikt ierobežotas likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisku valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

"Saskaņā ar Satversmē definētajiem demokrātiskas sabiedrības un valsts principiem valstij nav nesamērīgi jāiejaucas publisku vai privātu personu, šajā gadījumā izdevniecības redakcijas veidota igauņu autores oriģināldarba literārās izteiksmes līdzekļu izvērtēšanā vai izdevuma kvalitātes novērtēšanā, ja vien radītais saturs nepārkāpj citu personu tiesības, nemudina uz vardarbību, rasu nauda kurināšanu vai nepārkāpj citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības,"  skaidro KM. Ministrijas ieskatā valstij jārespektē katrai personai piešķirto brīvību izvēlēties savam kultūras un izglītības līmenim atbilstošu kultūras satura izmantošanu.

Turklāt ikvienā literārā darbā izmantotā valoda esot vērtējama kā mākslas darba izteiksmes līdzeklis, lai paspilgtinātu aprakstīto notikumu, veidojot un "provocējot" lasītāja attieksmi, vērtējumu pret teksta jēgu literārā darba ietvaros un nav uzskatāma par tiešu mudinājumu pārcelt šādas situācijas ikdienas dzīvē.

"Reālajā dzīvē skolēni sastopas ar daudzām viņu vecumam neatbilstošām un neizprotamām izpausmēm," atzīst KM, uzsverot, ka tā arī ir vecāku un skolas audzināšanas misijas būtība - palīdzēt bērniem izprast sarežģīto pasauli.

"Cenzūra, aizliegumi, nerunāšana par problēmām un dzīves negācijām „iekapsulē" bērnu un jauniešu neziņu un neizpratni par parādībām, ar kurām tie diendienā tik un tā saduras un beigu beigās tās „uzsprāgst" visnegaidītākajās izpausmēs," min KM.

Jau vēstīts, ka kādas meitenītes tēvs portālam "Cālis" pauda sašutumu par rupjībām pilno saturu kādā grāmatā, ko viņa 5.klases bērns paņēmis skolas bibliotēkā.

Pēc tēva teiktā, Vallikas grāmatā "Kas ar tevi notika, Anna?" ir ļoti daudz nepiedienīga teksta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!