Pirms 2009.gada pašvaldību vēlēšanām tikai 36% aptaujāto apgalvoja, ka noteikti dosies vēlēt. Vēlēšanās piedalījušos iedzīvotāju īpatsvars pēc oficiālajiem datiem arī bija nepilni 40% iedzīvotāju, līdz ar to iepriekš paustā apņemšanās bija samērā precīzs indikators.
"Neskatoties uz pārliecinošo aptaujāto pausto pārliecību par piedalīšanos vēlēšanās, es tomēr prognozētu zemāku aktivitāti. Vēlētāju līdzdalību ietekmē tautsaimniecības attīstības dinamika – palielinoties iedzīvotāju labklājībai, interese par vēlēšanām mazinās. Šādu pieņēmumu apliecina arī neliels vēlētāju aktivitātes kāpums krīzes laikā rīkotajās gan pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanās. Savukārt pēdējos gados vērojamā tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanās ir uzlabojusi daudzu mājsaimniecību rocību, tāpēc vēlme mainīt valdību vai pašvaldības domi varētu būt mazāk izteikta," norāda Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska.
Raksturojot būtiskākos iemeslus, kāpēc iedzīvotāji vēlas piedalīties pašvaldību vēlēšanās, visbiežāk norādīts, ka tādējādi viņi izpildīs savu pilsoņa pienākumu (56%) un ietekmēs savas pašvaldības nākotni (49%). Tikmēr 37% aptaujāto dosies vēlēt, jo uzskata, ka ikvienai balsij ir nozīme – tā var izšķirt vēlēšanu rezultātus. 30% vēlas paust atbalstu noteiktiem cilvēkiem vai partijai, taču 26% vēlēšanās piedalās pienākuma apziņas dēļ. Interesanti, ka 12% aptaujāto piedalīsies vēlēšanās nevis tādēļ, lai atbalstītu kādu simpatizējošu politisko spēku, bet gan, lai sava novada vai pilsētas domē atņemtu vietas kādam citam, iespējams, dominējošajam spēkam.
Savukārt lielākā daļa to iedzīvotāju, kuri negatavojas piedalīties pašvaldību vēlēšanās, uzskata, ka nav jēgas balsot, jo tāpat nekas nemainīsies (58%). Retāk aptaujātie atzīmējuši, ka vēlēšanās nepiedalīsies, jo nav, par ko balsot (35%), vai viņiem neinteresē politika (30%). Savukārt 13% respondentu norādījuši, ka viena balss tāpat neko neietekmē, bet 4% nepiedalīsies vēlēšanās, jo viņiem ir grūtības nokļūt līdz savam vēlēšanu iecirknim.
Komentējot savu potenciālo izvēli par labu kādam politiskajam spēkam pašvaldību vēlēšanās, visbiežāk aptaujātie norādījuši, ka viņu izvēli nosaka konkrēti deputātu kandidāti (48%) un sarakstu līderi (47%) un viņu līdzšinējā darbība. Tikmēr tikai aptuveni trešdaļa aptaujāto par svarīgāko faktoru uzskata partiju piedāvājumu (programmas, solījumus - 29%). Turklāt nedaudz mazākai daļai aptaujāto būtiski aspekti, dodoties vēlēt, ir politiskā spēka nostādnes (piemēram, ekonomiskajos, nacionālajos jautājumos - 24%) un darbība iepriekšējā domes sastāvā (24%), kā arī politiskā spēka darbība kopumā (22%). Tikai nedaudz retāk par nozīmīgu kritēriju atzīti arī draugu un ģimenes locekļu ieteikumi (19%). Visretāk iedzīvotāji izvēli izdarītu, balstoties uz politisko spēku aktivitātēm priekšvēlēšanu kampaņas laikā (7%).
Sabiedriskās politikas centra "PROVIDUS" pētniece Iveta Kažoka secina, ka pašvaldību vēlēšanas ir īpaši personalizētas, uz uzticēšanos konkrētiem cilvēkiem balstītas. Proti, vēlētāji godīgi atzīst, ka viņiem vairāk par programmām un partiju darbību kopumā interesē, kas īsti ir konkrētie vēlēšanu kandidāti, ko viņi iepriekš darījuši. Tas nenozīmē, ka programmai nav nozīmes, bet vienlaikus vairumam vēlētāju tas nebūs izšķirošais faktors.
Vaicāti, ar ko, viņuprāt, jaunievēlētajai pašvaldības domei vajadzētu nodarboties prioritāri, visbiežāk aptaujātie norādījuši uz bezdarba (78%), ceļu un ielu būvniecības un remontdarbu (65%), sociālās palīdzības (53%) un veselības aprūpes (50%) jautājumu risināšanu. Salīdzinoši retāk iedzīvotāju atzīmētajā prioritāšu sarakstā ierindojas komunālo pakalpojumu organizēšana (32%), izglītības (25%), drošības un kārtības (25%), kā arī pašvaldības teritorijas labiekārtošanas (21%) jautājumi.
Salīdzinot ar 2009.gadu, kad tika veikts līdzīgs "DNB Latvijas barometra" pētījums, prioritārās jomas nav būtiski mainījušās. Tiesa, ceļu un ielu būvniecību un remontdarbus par nozīmīgu jomu šogad uzskata ievērojami biežāk (2009. - 41%, 2013. - 65%). Savukārt retāk akcentēti izglītības jautājumi (2009. - 39%, 2013. - 25%), drošības un kārtības problēmas (2009. - 36%, 2013. - 25%), kā arī sociālās palīdzības jautājumu risināšana (2009. - 62%, 2013. - 53%).
Tai pašā laikā jautāti, kurās no jomām pašvaldības domes darbs bijis visveiksmīgākais, iedzīvotāji salīdzinoši bieži minējuši teritorijas labiekārtošanu (35%), ceļu un ielu uzturēšanu (33%), izklaides pasākumu rīkošanu (31%) un kultūras jautājumu risināšanu (28%). Nedaudz retāk atzīmēta arī sabiedriskā transporta nodrošināšana (20%) un sociālās palīdzības jautājumu risināšana (19%). Katrs desmitais aptaujātais paudis viedokli, ka pašvaldības darbs nevienā no minētajām jomām nav bijis veiksmīgs (10%).
Salīdzinot 2009.gada aptaujas datus par to, kādi jautājumi domei būtu jārisina prioritāri, ar 2013.gada aptaujas datiem par to, kurās jomās domes darbs bijis visveiksmīgākais, rezultāti būtiski atšķiras. 2009.gadā kā galvenā prioritāte tika uzsvērta bezdarba jautājumu risināšana (77%), taču šogad tikai 9% aptaujāto norādījuši, ka domes darbs šajā jomā bijis īpaši veiksmīgs. Līdzīga situācija vērojama, arī runājot par citām, pēc iedzīvotāju domām, būtiskajām jomām - veselības aprūpes jautājumu risināšanu (2009.gadā kā būtisku to norādīja 53% aptaujāto, bet 2013.gadā tikai 6% atzinuši, ka pašvaldība to īstenojusi veiksmīgi) un sociālās palīdzības jautājumiem (2009. - 62%; 2013. - 19%). Atšķirība ir mazāk izteikta, runājot par ceļu un ielu būvniecību un remontdarbiem (2009. - 41%; 2013. - 33%). Tiesa gan, jāatgādina, ka tieši ceļu un ielu uzturēšanas problemātikas aktualitāte 2013.gadā ir ievērojami pieaugusi.
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, Politikas zinātnes nodaļas profesors Juris Rozenvalds norāda, ka neskatoties uz to, ka iedzīvotāju cerības uz uzlabojumiem viņiem svarīgos pašvaldību darba jautājumos nav piepildījušās un reālus uzlabojumus viņi saskata relatīvi mazāk svarīgās jomās, situāciju pašvaldībā un tās attīstības tendences iedzīvotāji vērtē pozitīvāk nekā situāciju valstī kopumā.
"Acīmredzot vēlētāju acīs bezdarba apkarošanas, sociālās palīdzības sniegšanas, veselības aprūpes un viņu bērnu izglītības iespējas ir atkarīgas ne tik daudz no pašvaldību aktivitātēm, cik no ekonomiskās situācijas un nodokļu iekasēšanas valstī kopumā. Tāpēc galvenā atbildība par minēto jautājumu risināšanu tiek uzvelta uz nacionālā mēroga pārvaldes struktūru pleciem," norāda Rozenvalds.
""DNB Latvijas barometrs" ir ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas. Pētījuma dati iegūti Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā. Tās dalībnieki atsevišķos jautājumos varēja atzīmēt vairākas atbildes.