Dobeles traģēdijā, kur pēc narkotiku pārdozēšanas izraisītas vecāku nāves bērni vairāk nekā nedēļu atradušies ieslēgti šaurā istabā un deviņus mēnešus vecs zīdainis gāja bojā, vainojams tas, ka nenotika saskaņota darbība starp institūcijām, otrdien LTV raidījumā "1 pret 1" teica labklājības ministrs Jānis Reirs (V).
Reirs pauda, ka pēc šīs nelaimes sociālais dienests tika pozicionēts kā "malējais", tomēr pārbaudēs atklājies, ka tas pildījis savu darbu, ģimene bijusi dienesta "uzmanības centrā" un šai ģimenei tāpat kā citos gadījumos dienesta darbinieki veltījuši "daļu dvēseles".
Tajā pašā laikā neviena no iesaistītām institūcijām nav bijusi informēta, ka tēvam tiesa liegusi tuvoties ģimenei. Pēc likuma tiesa nosūta izrakstu tikai policijai. Tādēļ, piemēram, skola priecājās par to, ka tēvs atsācis bērnus vest uz skolu, nevis ziņojusi dienestam. Reirs uzsvēra, ka šajā gadījumā skolu nevar vainot.
Lai gan ar likumiem un normām viss ir kārtībā, tomēr nav vienotas kārtības, kas apkopotu visas prasības vienuviet.
To Labklājības ministrija grasās risināt, ieviešot vienotu instrukciju. Pēc tās ieviešanas tādā gadījumā kā Dobelē arī bāriņtiesa un skola būtu informēta par tēva bīstamību.
Jautāts par to, vai jūt arī savu vainu, Reirs ļāva noprast, ka, iespējams, bērnu tiesību jomai nav veltīts pietiekami daudz uzmanības, jo tā atrodas pašvaldību pārziņā. Viņš gan skaidroja, ka vienmēr paudis uzstādījumu, ka labklājības nozarē jābūt iejūtīgākiem un jāpalīdz cilvēkiem, nevis "jātēlo bosi".
Ministrs norādīja, ka bērniem ir jāaug ģimeniskā atmosfērā, tādēļ gadījumos, kad vecāki ir narkomāni ir jāapsver bērnu izņemšana no tām. Atstājot bērnus narkomānu ģimenēs, tiek gatavoti nākamie "institūciju klienti".
To apgrūtina gan mazais audžuģimeņu skaits, gan sabiedrības attieksme. Reirs atgādināja par gadījumu pirms pāris gadiem, kad bāriņtiesa no ģimenes izņēma bērnus, bet liela lobija rezultātā sabiedrības viedoklis par šo lēmumu bija krasi negatīvs. Vēlāk gan tiesa šo bāriņtiesas lēmumu atzina par pamatotu.
Ja ģimenē ir vardarbība un nepieņemami apstākļi, tad bērni no tās ir jāizņem.
Par to liecina arī aizvadītajā naktī Iļģuciemā piedzīvotā nelaime, kad ugunsgrēkā gāja bojā pusotru gadu vecs bērns, kas bija atstāts bez uzraudzības un kura māte, iespējams, bijusi narkotiku lietotāja.
Ne vienmēr šādus gadījums ir vienkārši atklāt laikus, jo ģimenēs, kur bērni ir ienākumu avots, tad, kad nāk sociālais darbinieks, viss tiek "uzposts un spodrināts".
