Ap ugunskuru ciešā aplī stāv gan vecāki ļaudis, gan arī jaunieši, tostarp jaunsargi un skolēni. Viņi dzied "Āvu, āvu baltas kājas", "Div' pļaviņas es nopļāvu" un citas dziesmas. Daži cilvēki, ejot pa Doma laukumu, pamana dziedātājus un labprāt uz brīdi viņiem pievienojas.
Dziedātāju vidū ir arī vairāki cilvēki, kuri apmeklēja barikāžu gadadienai veltīto koncertu Doma baznīcā.
Latvijas Tautas frontes organizētās barikādes, kurās piedalījās Latvijas neatkarības aizstāvji no visiem novadiem, bija unikāls nevardarbīgas pretošanās paraugs. Tas bija satraukumu pilns laiks, kad kopā pulcējās visi, kuri savā sirdī loloja ideju par brīvu Latviju.
Barikādes Rīgā sāka celt 1991.gada 13.janvāra vakarā. To mērķis bija aizsargāt Augstākās padomes ēku, televīziju, Daugavas tiltus un citus stratēģiski svarīgus objektus. 16.janvārī sāka aktivizēties OMON vienība. Apšaudē pie Vecmīlgrāvja tilta gāja bojā Satiksmes ministrijas šoferis Roberts Mūrnieks.
Tieši 20.janvārī risinājās asiņainākie barikāžu notikumi - OMON mēģināja ieņemt Iekšlietu ministrijas ēku. Bojā gāja pieci cilvēki, kuru vidū bija skolnieks Edijs Riekstiņš, divi iekšlietu darbinieki - Vladimirs Gomonovičs, Sergejs Konoņenko - un Rīgas kinostudijas operatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne.
Kopš 1997.gada 20.janvāris ir noteikts par barikāžu aizstāvju atceres dienu.
