Pirmais šīs valdības darbības gads bija sarežģīts, intervijā laikrakstam ”Latvijas Avīze” atzīst premjerministrs Valdis Dombrovskis (V), nosakot, ka turpmākajā darbā Ministru kabinets vairāk pievērsīsies demogrāfijas jautājumu risināšanai.
”Ja paraugās uz valdības pirmo gadu kopumā, man gribētos koncentrēties uz atskaiti par padarīto, ne tik daudz spriest, cik un kuram ministram pamatoti prasījuši atkāpties. Gads bijis sarežģīts, taču Latvijai izdevās sekmīgi pabeigt starptautiskā aizdevuma programmu un atgriezties pie izaugsmes,” klāsta premjers.
Pēc viņa sacītā, šobrīd Latvija ir visstraujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā ar 5,9% iekšzemes kopprodukta pieaugumu šā gada pirmajā pusē.
”Daudz padarīts, stabilizējot valsts finanses, paaugstinot kredītreitingus un samazinot procentlikmes, ko maksājam parādu apkalpošanā. Pēctecībā turpināti iepriekšējo valdību noliktie pasākumi – pirmkārt, ēnu ekonomikas apkarošanā. Pēc principa "labāk vēlu nekā nekad" tika ieviestas nulles deklarācijas. Šo lēmumu vajadzēja pieņemt 1992., nevis 2012.gadā. Diemžēl šie gadi pagāja ar nepārtrauktām atrunām, kāpēc to nevar izdarīt. Tagad tomēr ir zināms atskaites punkts, lai VID [Valsts ieņēmumu dienests] sekmīgāk kontrolētu fizisku personu legālo ienākumu atbilstību izdevumiem,” saka Ministru prezidents.
Viņš akcentē, ka ne mazāk būtisks ir jaunieviestais pasākums - tā sauktais uzņēmēju "baltais saraksts", kurā iekļauti godīgie nodokļu maksātāji, kam tādējādi ļauts samazināt administratīvo izdevumu slogu. Vēl šogad pieņemta Latgales atbalsta programma, kam divu gadu laikā paredzēts novirzīt vairāk nekā 80 miljonus latu reģiona attīstībai. Tas nozīmēs atbalstu uzņēmējdarbībai, reģiona ceļu un infrastruktūras sakārtošanu.
”Daudz nācās nodarboties saistībā ar februārī notikušo Lindermana–Ušakova referendumu, kurā sabiedrība pateica skaidru nē divvalodībai Latvijā. Balstoties uz šo negatīvo pieredzi, tika sagatavota programma sabiedrības saliedētības veicināšanai. Ar to visu gan redzam, ka šī ideoloģiskā cīņa turpinās un nav beigusies. To parāda kaut vai "PCTVL" iniciatīvas attiecībā uz pilsonības nulles variantu. Ceru, ka to atbilstoši izvērtēs un šis jautājums netiks virzīts uz referendumu. Tas ir CVK [Centrālās vēlēšanu komisijas] kompetencē, bet tas arī skaidri pierāda, ka mums būs jāstrādā sabiedrības saliedēšanas virzienā,” klāsta premjers.
Intervijas noslēgumā premjers saka, ka turpmāk valdība vēl lielāku nozīmi piešķirs demogrāfisko problēmu risināšanai.
Jau vēstīts, ka drīzumā apritēs gads Dombrovska vadītajai trešajai valdībai, kas apstiprināta pērn rudenī pēc notikušajām 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanām.