Nepieņemot Krimināllikumā izmaiņas, kas paredzēja kriminālatbildību par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu, nerodas liels apdraudējums, ja regulējuma pieņemšana tiek atlikta uz neilgu laiku, sarunā ar portālu "Delfi" pauda Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis.
Vērtējot Saeimas Juridiskās komisijas lēmumu, noslēdzot darbu pie Krimināllikuma grozījumiem, neietvert Tieslietu ministrijas (TM) izveidotās Krimināllikuma darba grupas piedāvāto pantu, kas paredzēja kriminālatbildību par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu, Ulmanis pauda, ka neskata lielu apdraudējumu, ja pants tiek atlikts uz "divām – trīs minūtēm, tā nav liela problēma".
Vēstīts, ka Juridiskā komisija lēma par 95.1 panta "Valsts noslēpuma nelikumīga iegūšana" redakciju spriest pēc divām nedēļām, veidojot diskusiju, kur piedalītos dažādas organizācijas un institūcijas. Arī DP pauž gatavību piedalīties diskusijā. Ulmaņa ieskatā piedāvātā panta redakcijā ir "ļoti normāla un piemērojama".
DP pārstāvis uzsvēra, ka tas ir jautājums, ko jārisina, jo šobrīd likumdošanā ir robs. "Tajā laikā, kad Eiropā saistībā ar terora aktiem politiķi runā par to, ka specdienestiem savā starpā arvien vairāk jāsadarbojas un jāapmainās ar slepeno informāciju, ja mēs saviem partneriem radām priekšstatu, ka pie mums ir robi likumdošanā, cik viņi mums būs gatavi dot informāciju, apmainīties [ar to] un sadarboties?" sprieda Ulmanis.
Ulmanis noraidīja bažas, ka pēc diskusijas par Krimināllikuma 95.1 pantu tas pazudīs no dienas kārtības: "Pagaidām gaita neliecina, ka tas tiks ielikts atvilktnē un atlikts uz pusgadu, gadu."
Savukārt, runājot par komisijas apstiprinātajām izmaiņām Krimināllikuma 85. pantā "Spiegošana", Ulmanis skaidroja, ka tagad DP līdz ar jaunās redakcijas stāšanos spēkā DP būs ļauts pilnvērtīgāk strādāt. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka ir svarīgi saprast, ka mūsdienās ārvalstu izlūkdienesti nevāc tikai slepenu vai konfidenciālu informāciju. "Izlūkdienestus interesē jebkādas citas ziņas, ko viņi var izmantot, vēršoties pret valsti," pauda Ulmanis.
"Mūsu rīcībā ir informācija par to, kāda veida ziņas viņi vāc. Tās tiešām nav ierobežotas pieejamības ziņas vai slepenas ziņas, tās ir tīri ikdienišķa rakstura ziņas. Tikpat labi izlūkdienesti var uzdot uzdevumu Latvijas Republikas teritorijā izsekot kādu personu, blakus vācot privātu informāciju par viņu. Tas mūsu uztverē ir svarīgākais, kas tika iekļauts šajā Krimināllikuma [85.] pantā, tieši tās "citas ziņas", "citu ziņu vākšana [ārvalsts] izlūkdienesta uzdevumā"," skaidroja DP pārstāvis.
Ziņots, ka Saeimas Juridiskā komisija otrdien noslēdza darbu pie Krimināllikuma grozījumiem, neietverot pantu, kas paredzēja kriminālatbildību par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu.
Komisija lēma par 95.1 panta "Valsts noslēpuma nelikumīga iegūšana" redakciju spriest pēc divām nedēļām, veidojot diskusiju, kur piedalītos dažādas organizācijas un institūcijas. Komisija nolēma virzīt uz balsojumu Saeimas plenārsēdē ceturtdien likuma grozījumus bez 95.1 panta. Jauno pantu, visticamāk, virzīs atsevišķā likumprojektā.
Vēstīts, ka Tieslietu ministrijas (TM) darba grupa piedāvāja Krimināllikumu papildināt ar 95.1 pantu redakcijā, kas paredz, ka par valsts noslēpuma nelikumīgu tiešu iegūšanu, ja šim nodarījumam nav spiegošanas pazīmju, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Savukārt, ja valsts noslēpums nolaupīts vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Iepriekš pret 95.1 panta redakciju Latvijas žurnālistu asociācijas (LŽA) vārdā iebilda LTV žurnālists Ivo Leitāns, viņš vērsa uzmanību uz vairākiem aspektiem jaunajā pantā, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt žurnālistu darbu. Viņš minēja, ka šāda likuma panta redakcija varētu ietekmēt žurnālista pašcenzūru. Aizsargājot sevi un savus avotus, žurnālisti arvien biežāk varētu izvēlēties nepublicēt savā rīcībā esošu informāciju.
Arī LŽA valdes priekšsēdētāja Sanita Jemberga pauda, ka asociācijai ir nopietnas bažas par grozījumiem Krimināllikuma 95.1 pantā. Lai nekavētu pārējo grozījumu pieņemšanu un ņemot vērā, ka likumprojektam ir piešķirta steidzamība, LŽA aicināja izslēgt 95.1 pantu no likumprojekta pašreizējās redakcijas un šo ideju virzīt tikai tad, kad tā ir pienācīgi izdiskutēta ar žurnālistu profesionālajām organizācijām.
Saeimas sēdē plānots par likumprojektu galīgajā lasījumā lemt ceturtdien, 21. aprīlī.
