Pirms nedaudz vairāk nekā pusgada Saeima atbalstīja piecu nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei, lai tādējādi izrādītu labo gribu, mazinot vēsturisko netaisnību. Portāls "Delfi" piedāvā ielūkoties, kā izskatās viens no ebreju kopienai nodotajiem īpašumiem.
Apskatot pārņemto īpašumu Rīgā, Ludzas ielā 25, Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonda valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Krupņikovs neslēpj šoku par tā stāvokli un atzīst, ka pagaidām nav skaidrs, ko ar īpašumu darīt.
Kopumā ebreju kopienai bez atlīdzības nodoti trīs īpašumi Rīgā – Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Abrenes ielā 2 un Ludzas ielā 25. Tāpat Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei bez atlīdzības nodota bijušās sinagogu ēkas Jūrmalā, Kļavu ielā 13 un Kandavā, Lielā ielā 31.
Saņemtos īpašumus Ebreju draudžu un kopienu padome nodos Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fondam, kas pašlaik pārņēmis jau trīs no pieciem īpašumiem – ēku Ludzas ielā, kādreizējās ebreju reliģiskās skolas ēku Ernesta Birznieka-Upīša ielā, kā arī ēku Jūrmalā.
No slimnīcas līdz bezpajumtniekiem
Ludzas ielā kādreiz atradusies ebreju slimnīca "Linas Hacedek". Mājas sargs stāsta, ka vēlāk tajā iekārtota sociālās aprūpes māja.
Staigājot pa ēku, Krupņikovs secina, ka ēkā ilgu laiku nav veikti jebkādi uzlabojumi, remonti. Atsevišķās telpās redzamas medicīnas ierīces, uzraksti, kas palikuši no slimnīcas laikiem. Palikušas arī dažas gultas un mantas, ko atnesuši bezpajumtnieki.
"Šī ir tā greznā restitūcija," saka Krupņikovs.
"Pagaidām ir šoka stāvoklis," atbildot uz jautājumu par ēkas iespējamo attīstības plānu, norāda Krupņikovs.
"Restitūcija mūsu ieskatā bija palīdzība kopienai," viņš saka, skaidrojot, ka fonda uzdevums ir nodrošināt to, lai atgūtais īpašums rada ienākumus kopienai. "Jautājums, cik būs jāiegulda. Ja ēka ir 1000 kvadrātmetru platībā, tas ir vismaz miljons, taču vēl nav vērtētas sijas, griesti utt.," klāsta fonda vadītājs, paužot cerību, ka ēka Abrenes ielā būs labākā stāvoklī.
Jānorāda, ka ne visi īpašumi ir tik sliktā stāvoklī kā bijušās ebreju slimnīcas ēkas Ludzas ielā, piemēram, ēka Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 ir izremontēta un nodota pārvaldīšanā Rīgas 3. arodskolai, kā arī daļēji iznomāta. Neapdzīvojamās telpas kopumā 1081,86 kvadrātmetru platībā iznomātas SIA "Grata" līdz 2026. gada 1. jūlijam.
Restitūcija jāturpina
Pēdējās diskusijas par piecu īpašumu restitūciju ilga vairāk nekā gadu un to laikā vairāki pārstāvji kritizēja gan to, ka īpašumi tiek nodoti tieši Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei, gan to, ka nav skaidrs, kā tiks izlietoti gūtie ieņēmumi.
Pēc Saeimas pieņemtā lēmuma daļa politiķu izteicās, ka līdz ar to diskusijai par ebreju īpašumu restitūciju vismaz šajā Saeimā ir pielikts punkts.
Krupņikovs gan atzīst, ka restitūcija būtu jāturpina: "Mēs gribam par to runāt tālāk, ir pagājis tikai pusgads, kopš atdeva pirmos piecus īpašumus, mēs esam tikai tos pārņēmuši". Vienlaikus viņš atzīst, ka no politiķiem nejūt pārāk lielu gatavību turpināt sarunas par īpašumu nodošanu, taču kopiena ir gatava atsākt diskusijas.
Īpašumi ebreju kopienai tika atdoti, lai mazinātu vēsturiskās netaisnīgās sekas Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām, kas radušās nacistiskās Vācijas veiktā holokausta un Padomju okupācijas režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā. Kopienai tika nodoti īpašumi, kas pirms Otrā pasaules kara bija ebreju sabiedriskās un reliģiskās organizācijas īpašumā.
2006. gadā valdības Saeimā iesniegtajā likumprojektā par atbalstu Latvijas ebreju kopienai, ko parlaments gan tolaik nepieņēma, kopienai bija paredzēts piešķirt 45,5 miljonu eiro (32 miljonu latu) kompensāciju.
Krupņikovs gan norāda, ka šī summa iekļāva reliģiskos, kopienas un privātos īpašumus. Pašlaik kopiena runā par "uz pusi mazāku" summu, izslēdzot bezmantinieku īpašumu.
Īpašumus kopiena vērtē pēc kadastrālās vērtības, un uzskata – ja valsts kādu īpašumu nevar atdot, tai jākompensē ebrejiem tā kadastrālā vērtība. Izņēmums ir gadījumi, kad valsts īpašumu pārdevusi, gūstot peļņu. Tādā gadījumā arī peļņai būtu jānonāk ebreju kopienas rīcībā.
"Liela daļa īpašumu nevar tikt atdoti, jo tas izsauks mantas pārdalīšanu. Ir jāatlīdzina kadastrālā vērtība, mēs negribam sākt jaunu privatizācijas procesu," uzsver Krupņikovs.
Fonda projekti – 2017. gada nogalē
Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds reģistrēts šā gada maijā. Fonda ieņēmumi, tostarp arī no īpašumu lietošanas gūtie līdzekļi, tiks izmantoti ebreju kopienas attīstības veicināšanai, atbalstot reliģiskos, izglītības, kultūras u.c. organizāciju darbību un projektus. Tāpat plānots sniegt materiālo palīdzību holokaustu pārdzīvojušajiem cilvēkiem un veicināt Latvijas sabiedrības integrāciju.
2017. gada beigās fonds plāno uzsākt pieņemt iesniegumus no tiem kopienas pārstāvjiem, kas ir ieinteresēti līdzekļu saņemšanā.
Kad gaidāmi pirmie atbalstītie projekti? "Mūsu cerība būtu 2017. gada beigās," saka Krupņikovs, atzīstot – kamēr atgūtās mājas tiks sakārtotas, fonds pārtiks no ziedojumiem un nomas ieņēmumiem no Birznieka-Upīša ielas ēkas, kas aplēsti 10-15 tūkstošu eiro apmērā.
Plānots, ka fonda padomē strādās 12 cilvēki, tostarp seši Latvijas ebreju pārstāvji un pieci starptautisko ebreju organizāciju pārstāvji. Kā uzraugs tiks aicināts valsts pārstāvis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
