Norvēģijas tiesībsargājošās institūcijas līdz šim nav interesējušās par manifestā minētajām organizācijām un arī nekāda cita veida palīdzība nav tikusi lūgta no Latvijas, tomēr notiek informācijas apmaiņa starp DP un Norvēģijas dienestiem. Policija regulāri saņem aktuālāko informāciju no Norvēģijas kolēģiem par situācijas attīstību.
Savukārt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers otrdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem skaidroja, ka, ja Norvēģijas varas iestādes lūgs Latviju sadarboties Bēringa-Breivīka lietā, tad tās drīzāk vērsīsies pie Latvijas drošības iestādēm, nevis pie prokuratūras. Taču, ja Ģenerālprokuratūra saskaņā ar starptautiskās sadarbības noteikumiem saņems lūgumu palīdzēt, tad tiks sniegta atbilstoša atbilde, skaidroja Kalnmeiers.
Kā ziņots, piektdien Oslo centrā notika sprādziens, kam sekoja asinspirts vadošās Darba partijas jauniešu nometnē, kuru sarīkoja 32 gadus vecais Anderss Bērings-Breivīks, kurš tiek saistīts ar labējiem ekstrēmistiem.
Dažas stundas pirms teroraktu sākuma Bērings-Breivīks publiskoja savu manifestu, kurā izklāstīta vīzija par jaunu kristīgo krusta karu, kas jāuzsāk Eiropas tradīciju un kultūras glābšanai no islāma kolonizācijas un marksistu kultivētā pagrimuma, kas sagrāvis konservatīvās ģimenes un nacionālisma vērtības.
Kā izriet no "manifesta" teksta, topošais slepkava esot apmeklējis arī virkni Eiropas valstu, tostarp Latviju. "Manifestā" atrodami arī sešu Latvijas partiju un organizāciju nosaukumi.
Kā pirmā minēta Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija (LNDP), kuras nosaukumam iekavās pievienota abreviatūra NS ar jautājuma zīmi, kas acīmredzot norāda uz to, ka Bērings-Breivīks īsti nav pārliecināts, vai šī organizācija ir nacionālsociālistiska, vai nē. Šī partija viņa sarakstā parādās vēlreiz, taču nodēvēta par Prokrievisko Latviešu partiju, pievienojot sekojošu paskaidrojumu: "Šodien latviešu nacionālisti izmanto rusofobiskas runas un pretkrieviskas akcijas. Partija pret to iebilst."
Saraktā minēta arī partija "Visu Latvijai" un "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", kas raksturota kā "nacionālkonservatīva, pret imigrantiem" vērsta partija.
Tāpat pieminēta Nacionālā spēka savienība (NSS), "Klubs 415" (nacionālistiska organizācija) un Latvijas Nacionālā fronte (LNF), kas neesot politiskā partija.
Kā liecina, ka svaigākās atsauces uz vēlēšanu rezultātiem attiecas uz 2006.gadu, uzmanību Latvijas organizācijām Bērings-Breivīks pēdējo reizi pievērsis visai sen.