Foto: F64

Organizāciju Nepilsoņu kongress (NK), kuras darbības savā gadskārtējā pārskatā analizējusi Drošības policija (DP), par pārskatā paustajām atziņām nosūtījusi vēstuli NATO ģenerālsekretāram Andersam Fogam Rasmusenam, norādot, ka DP darbība vērtējama kā destabilizējoša un tai nepieciešams pievērst uzmanību.

NK vēstuli parakstījusi valdes priekšsēdētāja Elizabete Krivcova un tajā norādīts, ka nesen Latvijā tika dislocēts NATO karaspēka kontingents, trīskāršota gaisa telpas patrulēšana un pastiprināti Baltijas valstu jūras spēki - tas viss tika izdarīts drošības veicināšanas labad, taču valsts stabilitāte un drošība ietver sevī ne tikai ārējos, bet arī iekšējos faktorus.

"Diemžēl 19. maijā publicētais Latvijas DP ikgada pārskats rāda, ka situāciju valstī destabilizē tie, kas ir aicināti sargāt mieru un stabilitāti," uzskata NK.

„No vienas puses, Latvijas valdība uztraucas par riskiem, kas saistīti ar krieviski runājošo minoritāti, un iespējamo etniskās spriedzes kāpināšanu no ārzemēm nākošo manipulāciju rezultātā. No otras puses, valdībā esošās partijas provocē mazākumtautību pārstāvjus protestēt, piedāvājot vēl vairāk ierobežot krievu valodas izmantošanu skolās, plānojot pieņemt Satversmes preambulu par etnisko latviešu nācijas vadošo lomu, ieviešot TV kanālu cenzūru un kriminālatbildību par atšķirīgiem uzskatiem attiecībā uz vēstures notikumiem," raksta vēstules autore.

„DP ikgada pārskats uzskata valdības kritiku un uzstāšanos mazākumtautību tiesību aizstāvēšanai par draudiem valstij. Šādu draudu vidū tiek minēti NK kontakti ar ANO ģenerālsekretāru, Eiropas Komisiju, rietumvalstu vēstniecībām, NK aktīvistu piedalīšanās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā arī sadarbība ar Eiropas nevalstiskajām organizācijām, piedalīšanās diskusijās valsts līmenī un dialogs starp latviski un krieviski runājošiem iedzīvotājiem," teikts vēstulē.

 Vēstules autori pauž pārliecību, ka atklāta NK un Latvijas valdības dialoga perspektīvas kļūstot arvien miglainākas, tāpēc organizācija izlēmusi vērsties pie Rasmusena, informējot par "Latvijas varas pārstāvju nekonsekvenci, kas, mūsuprāt, ir drauds kolektīvajai drošībai tagadējā saspringtajā situācijā".

Jau vēstīts, ka NK jau iepriekš norādīja: ar savā pārskatā paustajām atziņām DP pārsniedz savas pilnvaras un provocē „raganu medības" pret sabiedriskajām organizācijām.

DP gada pārskatā pirmdien publiskoja aktīvākos Krievijas tautiešu politikas pārstāvjus Latvijā, atzīstot, ka starp tiem ir Viktors Guščins, Aleksandrs Gapoņenko, Josifs Korens, Beness Aijo, Elizabete Krivcova, Illarions Girss, Margarita Dragiļa, Jeļena Bačinska un citi.

DP norāda, ka Krievijas tautiešu atbalsta politikas aizsegā, izmantojot tautiešu organizācijas, Krievija īsteno pasākumus, mēģinot ietekmēt ārvalstu iekšpolitiskos procesus. Tāpēc DP uzskata, ka Krievijas īstenotā tautiešu politika rada riskus nacionālās drošības interesēm.

DP norāda, ka dažādu ar Krievijas īstenotās tautiešu politikas saistīto nevalstisko organizāciju darbība arī pērn bija vērsta pret Latvijas sabiedrības saliedētību un uz Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju piederības sajūtas Latvijai mazināšanu. Pērn savu popularitāti turpināja nostiprināt zināmākie tautiešu aktīvisti, kuri par līdzdalību tautiešu politikā gūst personīgu labumu un kuru aktivitātes ir pakārtotas Krievijas ārpolitiskajām interesēm Latvijā.

Starp aktīvākajiem Krievijas tautiešu politikas pārstāvjiem Latvijā DP min Gapoņenko, atzīmējot, ka viņš turpinājis sadarbību ar Borisu Zeļcermanu, kura līderisma kursos izaugusi aktīvistu jaunā paaudze, proti, Krivcova, Girss, Dragiļa, Bačinska un citi.

Zeļcermana un Gapoņenko darbu DP uzskata par vienu no galvenajiem, audzinot jauno paaudzi.

DP norāda, ka NK pērn turpināja darboties kā nereģistrēta organizācija, kas ļauj šai struktūrai apiet likumā noteiktos ierobežojumu sabiedrisko organizāciju darbībai, tostarp nodrošināt finanšu darbības atklātību.

Pērn NK bijis viens no svarīgākajiem tautiešu politikas ietvaros īstenotajiem projektiem. Tā izveide atbilst Krievijas interesēm akcentēt nepilsoņu "problemātiku" un aktualizēt jautājumu par "cilvēktiesību pārkāpumiem" starptautiskajās institūcijās. NK līdere un partijas "Saskaņa" biedre Krivcova startē arī Eiroparlamenta vēlēšanās, pārskatā atzīmē DP.

NK tika dibināts 2012. gada novembrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!