Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšlikums grozījumiem Izglītības likumā, kas paredz no 2015.gada 1.septembra pāriet uz izglītību latviešu valodā arī mazākumtautību bērnudārzos, ir apspriešanas vērts, taču tas ir pārāk nopietns, lai to pieņemtu, skatot tikai trešajā lasījumā.
Tā aģentūrai LETA sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V). Likuma grozījumus, kuri varētu skart jautājumu par vecāku pienākumiem attiecībā uz individuālo mācību piederumu iegādi, ir iecerēts pieņemt Saeimas ārkārtas sēdē 9.jūlijā, un tie stātos spēkā 1.septembrī.
Tādēļ jābūt pilnīgai pārliecībai, ka, pieņemot nacionālās apvienības rosinātos priekšlikumus, ir iespējams laicīgi veikt visus sagatavošanās darbus, skaidroja politiķe. Viņa arī norādīja uz nepieciešamību, lai šādām izmaiņām atbalsts tiek gūts ekspertu vidū.
Komentējot izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska (RP) rosinājumu likuma izmaiņām, Druviete norādīja, ka par to komisijā jau ir spriests. Dombrovskis iesniedzis priekšlikumu Izglītības likumā ierakstīt, ka vecākiem vai personām, kas realizē aizgādību, jābūt pienākumam savu materiālo iespēju robežās nodrošināt sava bērna izglītošanai nepieciešamos individuālos mācību piederumus.
Komisijas priekšsēdētāja par šo ministra aicinājumu vēl negribētu izteikties, jo vispirms jāuzklausa eksperti. No vienas puses, vecāku pienākumi likumā jau ir noteikti, taču, no otras puses, viņa šim ierosinājuma nesaka nē.
Dombrovskis arī mudinājis noteikt, ka izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem apstiprina Ministru kabinets (MK). Pašreizējā likuma redakcija paredz MK pienākumu pamatnostādnes iesniegt apstiprināšanai Saeimā.
Druviete skaidroja, ka šādai Saeimas pilnvaru samazināšanai komisija nepiekrita, jau skatot šo jautājumu otrajā lasījumā, un deputāte nav savas domas mainījusi. Viņa saprot argumentu, ka citu nozaru pamatnostādnes netiek apstiprinātas parlamentā. Taču jāsaprot, ka izglītība ir svarīga joma, par kuras attīstības redzējumu ir jālemj Saeimai.
Komisijas priekšsēdētāja norādīja, ka viņa būtu gatava atbalstīt to, ka arī par citu sfēru pamatnostādnēm lemj parlaments.
Jau vēstīts, ka VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) rosina pieņemt tādus Izglītības likuma grozījumus, kas noteiks, ka pirmsskolas izglītību visās izglītības iestādēs, kas saņem finansējumu no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, iegūst valsts valodā.
Iepriekš VL-TB/LNNK iesniegtie līdzīgie grozījumi Izglītības likumā paredzēja, ka visās pirmsskolas izglītības iestādēs, kas saņem valsts vai pašvaldības finansējumu, mācības notiek valsts valodā. Bērni, kuri līdz šim datumam jau sākuši pirmsskolas izglītības programmas apguvi, varētu turpināt mācīties dzimtajā valodā, ja vien pašvaldība vai privātā bērnudārza īpašnieks, ja bērnudārzs saņem publisko finansējumu, lēmis, ka to nodrošinās.
Šāda pati norma ir paredzēta arī VL-TB/LNNK frakcijas priekšsēdētāja iesniegtajos jaunajos priekšlikumos.
Nacionālās apvienības iepriekš iesniegtais likumprojekts neizslēdza īpašas dzimtās valodas un kultūras nodarbības mazākumtautībām, bet mācību valoda bērnudārzos būs latviešu valoda.
Visu valsts finansēto bērnudārzu pāreja uz izglītību latviešu valodā ir nepieciešama, lai Latvijā veidotos saliedēta un vienota sabiedrība, bērniem neatkarīgi no to etniskās piederības jau no mazotnes dodot iespēju uzaugt kopā un savstarpējā saziņā izmantot valsts valodu, uzsver nacionālā apvienība.
Kā ziņots, vecākiem arī jābūt saistošiem izglītības iestādes padomes lēmumiem par to, kādus individuālos mācību piederumus viņiem ir jānodrošina, liecina likumdošanas datubāzē publicētā informācija par IZM iesniegtajiem priekšlikumiem normatīvā akta izmaiņā.
Dombrovskis tāpat mudina no IZM kompetenču saraksta izslēgt nepieciešamību saskaņot pašvaldību izglītības pārvalžu vadītāju pieņemšanu darbā un atbrīvošanu no darba. Savukārt republikas pilsētas pašvaldībām un novada pašvaldībām vairs nebūs pienākums veikt saskaņojumu ar ministriju, pieņemot darbā un atbrīvojot no darba tās padotībā esošo vispārējās izglītības iestāžu, tostarp internātskolu, speciālo izglītības iestāžu, kā arī interešu izglītības iestāžu, profesionālās ievirzes izglītības iestāžu sportā vadītājus. Un attiecībā uz profesionālās ievirzes izglītības iestāžu mākslā vai kultūrā vadītājiem pašvaldībai nebūs nepieciešams saskaņojums ar attiecīgās nozares ministriju.
Ministrija aicinājusi veikt arī citas izmaiņas normatīvajā aktā.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija gan IZM, gan citu iesaistīto pušu priekšlikumus, kas iesniegti izskatīšanai trešajā lasījumā, sāks skatīt 2.jūlijā.
