Jūnija pirmajās dienās Zemkopības ministrijā (ZM) notika starptautiska konference par Āfrikas cūku mēra ierobežošanu Eiropā, kur bīstamā slimība izplatās aizvien plašākā areālā. Dalība konferencē bijusi visaugstākajā līmenī, tostarp, piedaloties arī Eiropas Savienības (ES) veselības un pārtikas drošības komisāram Vītenim Andrjukaitim, Igaunijas, Lietuvas un Somijas lauksaimniecības ministriem, kā arī atbildīgo dienestu pārstāvjiem. Kopumā uz konferenci ieradušies delegāti no 12 valstīm, tostarp Ukrainas un Moldovas.

Ielūgums apmeklēt konferenci un pirms tam piedalīties neformālās vakariņās februārī nosūtīts arī Krievijas lauksaimniecības ministram Aleksandram Tkačovam un par veterinārijas jautājumiem atbildīgajai amatpersonai. Ielūgumu parakstījis zemkopības ministrs Dūklavs.

Tkačovs jau kopš 2014. gada vasaras iekļauts to personu sarakstā, pret kurām noteiktas ES un citu valstu sankcijas, un kuras Latvijā netiek ielaistas. "Mēs nebijām aicinājuši ministru, mēs bijām aicinājuši viņu pārtikas drošības dienesta vadību," raidījumam sacījis Dūklavs.

Raidījuma rīcībā ir ielūgums, kurā redzams, ka vēstule adresēta ministram ar ievada tekstu: "Man ir tas gods Jūs un Krievijas Federācijas atbildīgo amatpersonu veterinārijas jautājumos ielūgt uz augsta līmeņa sanāksmi […]".

Uz to Dūklavs atbildējis, ka ministrs aicināts, zinot, ka viņš dos uzdevumu kādam no darbiniekiem atbraukt uz Latviju.

Tkačovs sankciju sarakstā tika iekļauts par Krimas aneksijas atbalstīšanu. Tas notika laikā, kad viņš vēl bija Krasnodaras apgabala gubernators. Tkačovs drīz pēc Krimas aneksijas apbalvojis kazaku vienību, kas devusies uz Krimu, ziņo "de facto".

Dūklavs no jautājuma par ielūguma saskaņošanu ar Ārlietu ministriju (ĀM) ir izvairīgs: "Nu jūs arī tādus jautājumus uzdodat, es negribu par to diskutēt, ko viņi par to domā par katru jautājumu. Kārtība tāda ir noteikta, ka ministra līmenī šādi dokumenti tiek sūtīti ministram. Ko viņš pēc tam sūta uz šejieni, tas ir viņa izlemšanas jautājums."

Ielūgumu sankciju sarakstā esošajam Krievijas ministram ZM nosūtījusi bez ĀM starpniecības un arīdzan bez saskaņošanas. Aprīlī ĀM visām ministrijām izsūtīja ikgadējo atgādinājumu par to, kā komunicēt ar valstīm, kas ir ārpus ES. Tad arī ZM informējusi par Tkačovam nosūtīto ielūgumu. Situācijas risināšanā iesaistījusies ĀM.

"Sākotnējā vēstule ar ĀM nebija skaņota, vai ar tās starpniecību netika nosūtīta, bet pēc kāda laika mūs informēja ZM, un tad jau kopš aprīļa mēs tās procedūras attiecīgi izrunājām, saskaņojām un precizējām," saka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V). Uz jautājumu, ko nozīmē šāda procedūru precizēšana, Rinkēvičs norāda: "Mēs nekomentējam šāda veida saraksti - vai tās būtu diplomātiskās notas vai vēstules, tas nebūtu korekti no diplomātiskās etiķetes viedokļa. Es tikai varu teikt, ka jā, sākotnējā vēstule tika nosūtīta, bet pēc tam – no aprīļa ZM kolēģi ar mums sazinājās, un mums ir tādi gadījumi – dažreiz tā gadās mēs attiecīgās procedūras sakārtojām. Kādā veidā, kas notika – tā ir diplomātiskās sarakstes īpatnība".

Šī jau ir otrā reize, kad Dūklāvs "apgājis procedūru". Jau ziņots, ka 2016. gada augustā Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva vietnieks Arkādijs Dvorkovičs viesojies zivju pārstrādes rūpnīcā "Kaija" un ticies ar trim ZZS politiķiem – finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, satiksmes ministru Uldi Auguli un zemkopības ministru Jāni Dūklavu.

Toreiz portāls "skaties.lv" vēstīja, ka neviena no iesaistītajām personām par šādu tikšanos publiski nebija informējusi, bet faktu par notikušo tikšanos apstiprināja Reizniece-Ozola, atbildību par slepeno sarunu organizēšanu noveļot uz Dūklavu.

Savukārt zemkopības ministrs skaidrojis, ka organizators bijis Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs.

Arī toreiz pretēji diplomātiskajai praksei sarunā Ārlietu ministrija netika iesaistīta. Dūklāvs to pamatoja, ka neesot redzējis tādu vajadzību, jo "tas ārlietu ministrs tak ir atvaļinājumā".