Foto: www.ludza.lv

Pēc skandāla ar tā dēvētājiem Ludzas separātistiem novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele komentāros ir izvairīga, vien izsakot dziļu nožēlu par notikušo. Aptuveni divus mēnešus vēlāk novadnieki par atgadījumu aizvien runā un atceras. Plašāk savās pārdomās par notikušo un dzīvi tik tuvu Krievijas robežai sarunā ar "Delfi" nu gatava dalīties arī priekšsēdētāja.

Vilciens uz Maskavu

Priekšsēdētajā piedāvā nelielu ekskursiju pa Ludzu, izrādīdama teju visas sakoptākās pilsētas maliņas. Pie vietējās vidusskolas jauns sporta laukums, to palīdzējis izbūvēt Juris Savickis – Krievijas enerģētikas kompānijas "Itera" Latvijas meitasuzņēmuma vadītājs. "Viņš mums daudz palīdz, kā nekā vietējais novadnieks," priecājas Gendele.

Savukārt pāris stundas vēlāk, atvadoties Ludzas dzelzceļa stacijā, priekšsēdētāja paspēs piebilst, ka būtu arī patīkami, ja vilciens uz Maskavu ne tikai Rēzeknē, bet arī Ludzā piestātu. "Tur gan tie noteikumi, kas viņiem neļauj apstāties divās tik tuvās pilsētās, bet mums tūrismam tas ļoti par labu nāktu."

Foto: DELFI

Netiek dalīti  krievos un latviešos

Gendele tic, ka arī pēc 50 gadiem Ludza aizvien būs sakopta Latgales pilsēta, kas atrodas neatkarīgas Latvijas teritorijā. Savā kabinetā, kurā  pirms mūsu sarunas uz galda uzservēta kafija un zilās "rudzupuķes" konfektes, domes priekšsēdētajā aizrautīgi stāsta, ka nekāda dalīšanās krievos un latviešos novadā nenotiek.

"Jā, mums ir aptuveni 56% latviešu un aptuveni 44% krievvalodīgo. Vecākajiem jau grūti iemācīties latviešu valodu, nav tik viegli kā jaunībā. Jaunie gan mācās, un ar laiku latviski runās arvien vairāk cilvēku," optimistiska ir domes priekšsēdētāja, kura cer, ka atgadījums ar separātistiem būs kā brīdinošs atgādinājums līdzcilvēkiem.

"Lai šis notikums kalpo arī kā mācība pārējiem, ka jāpadomā par apkārtējiem, jāpadomā arī par savu dzimto pusi. Ja cilvēks tomēr aizbrauc uz Ukrainu, ja izvēlējies tā pelnīt naudu,  tad lai pelna! Bet, lai neaicina arī citus rīkoties tāpat," norāda Gendele, pieminēdama, ka tā dēvētos separātistus pazinusi jau kopš viņu bērnu dienām.

Foto: AFP/Scanpix

"Šos zēnus pazīstu no bērnības, viņi te skolā mācījās, pēc mācībām viņi no šejienes aizbrauca. Tas pēdējais, kurš šeit vēl palika,  Maksims, viņš arī tagad ik pa laikam šeit dzīvoja. Es domāju, ka tas ir viņu egoistisks lēmums. Viņi, pirmkārt, sev dzīvi sabojāja. Bet vecākiem? Kā dzīvot? Vai šie puiši padomāja par saviem apkārtējiem? Vai arī viņi bija tikai egoistiski noskaņoti, domāja tikai par to, ka viņu interese bija galvenā..." pieklusinātā  tonī norāda priekšsēdētāja.

Vietējiem par notikušo dažādas domas

"Par puišiem šeit aizvien runā, jo tematu ilgāku laiku uzturēja "Ludzas Zeme", vietējais laikraksts. Viņi visu laiku mudināja cilvēkus izteikt savu viedokli. Es gan, godīgi sakot, to neatbalstu. Jo vairāk mēs par to runājam, jo vairāk mēs to reklamējam. Tas var novest pie tā, ka viens otrs jaunais cilvēks, kurš pats sevi vēl nav atradis, izlasīs un arī gribēs braukt uz turieni. Viedokļi dažādi, arī pašā vietējā avīzē atradās daži tādi, kuri šos puišus uzskata par varoņiem," atminas Gendele.

"Es nevaru teikt, ka tagad cilvēki ir ļoti satraukti, jo, re, te pat blakus ir lielā Krievija. Neviens šajā laikmetā negrib ticēt tam, ka varētu kaut kas šausmīgs būt. Kaut gan, tad, kad Ukrainā tikai diskusijas notika, zvanīja žurnālisti un prasīja - nu kā tad jūs jūtaties? Atceros savus vārdus, kā es tolaik teicu:  "Es neticu, ka tur būs kaut kas nopietns. Es ticu, ka veselais saprāts ņems virsroku. Pie apaļā galdā vienmēr visu var pārrunāt  un atrast kompromisu." Te es kļūdījos," viņa atzīst.

Priekšsēdētāja turpina stāstīto: "Kopumā visi, kas šeit Ludzā dzīvo, viņi visi ir vietējie. Es nekad negribētu šķirot, ka tie ir krievi un tie - latvieši. Mēs esam ļoti daudznacionāla pilsēta. Skaidrs, ka tās ģimenes, kas dzīvo kaimiņvalstu pierobežā, tās saplūst. Tur saprecas viens ar otru, tad radi vienā un otrā pusē. Ludzai ir  raksturīgi, ka tie, kas ir krievu tautības cilvēki, viņi jau sen šeit dzīvo, paaudžu paaudzēm. Viņus savulaik no Krievijas kā vecticībniekus izraidīja, Latvijā, lūk, viņi varēja palikt."

"Ukraina, jā, nu ģimenes šos notikumus mājās pie vakariņu galdiem pārrunā, to tomēr televīzijā rāda. Tas notiek tikai aptuveni divu tūkstošu kilometru attālumā. Un rāda, ka cilvēki tiešām tiek nošauti. Tas neatstāj vienaldzīgu. Tās ir briesmas. Negribētos ticēt, ka tā varētu arī šeit būt. Protams, mūsu cilvēki pārdzīvo, jo neviens negribētu būt tās valsts vietā," norāda domes priekšsēdētāja.

'Nē' Krievijas mediju aizliegumam

Vaicāta, vai Latvijā vajadzētu ierobežot krievu valodā raidošos medijus, priekšsēdētāja atmet ar roku un  atbild: "Domāju, ka to, ko aizliedz, tas paliek vēl interesantāks. Tas tāpat kā mazam bērnam  - pasaki, ka nedrīkst ņemt to rotaļlietu, viņš speciāli to tieši paņems. Interese aizliegšanas gadījumos tikai pieaug. Tad, kad mums RTR aizliedza, aizvien vairāk cilvēku sāka domāt kā tomēr šos kanālus, kaut vai uzliekot jaunus šķīvjus, varētu redzēt. Cilvēkus drīzāk vajadzētu izglītot, kuri ir meli, kuri nav."

Foto: AFP/Scanpix

"Par mediju lietojumu šķiet vairāk ir jāpiedomā valstij. Jā, jaunie mācās, bet vecākā gada gājuma cilvēkiem ir grūti, līdz ar to rodas pieprasījums pēc krievu valodā raidošiem medijiem. Varbūt vajadzētu padomāt valstiski un pāris programmas izveidot krievu valodā, bet runāt par mūsu lietu nevis ļaut, piemēram, [ļaut] RTR traktēt notikumus tā kā viņi to vēlas. Tā kā mums ir LNT kanāls, vajadzētu tādu pašu, tikai krievu valodā," uzskata Ludzas vadītāja.

"Mums jārespektē, ka liels cilvēku daudzums kādu laiku vēl runās krieviski, un reizē jāstrādā, lai jaunie cilvēki mācītos latviešu valodu. Un jāstrādā vēl tālāk, lai jaunie cilvēki kļūtu gudrāki, zinātu četras vai piecas valodas!" savu redzējumu izklāsta Gendele.

"Kad sākās šīs runas par krievu televīziju īpatsvaru, mēs pašvaldības līmenī veicām nelielu pētījumu, lai noskaidrotu, kurā vietā nemaz neredz Latvijas kanālus. Atradām dažas tādas vietas, pārsvarā tur, kur ieplakas un meža masīvi virszemes TV signālus nesaņem. Daudziem aizvien nav arī dekoderi. Aizvien vecās paaudzes televizori. Un ja šādi cilvēki dzīvo pie robežas un krievu kanālus uztver ļoti labi, protams, ka skatīsies. Līdzīgi ar Baltkrievijas kanāliem. Valsts līmeņa atbildība ir arī ieinteresēt cilvēkus, lai skatītos vairāk mūsu ziņas, ne kaimiņu," uzskata priekšsēdētāja.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!