Foto: LETA

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) apturējusi kibernoziegumos apsūdzētā Latvijas pilsoņa Denisa Čalovska izdošanu uz ASV, portālam "Delfi" apliecināja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

ECT ir pieņēmusi Čalovska advokātu sūdzību pret Latviju par viņa izdošanu, tāpēc, līdz lieta nebūs izskatīta, apsūdzēto izdot tiesāšanai ASV ECT aizliedz. Šo sūdzību ECT skatīs prioritārā kārtā.

Čalovskis joprojām atrodas Rīgas Centrālcietumā, portālam "Delfi" apliecināja Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Prokuratūrā portāls "Delfi" uzzināja, ka līdz ECT lēmumam Čalovskis paliks apcietinājumā.

Advokāti plāno prasīt Čalovska atbrīvošanu no apcietinājuma, portālam "Delfi" sacīja Vārpiņš. Pagaidām juristi vēl nav izlēmuši, vai ar šo lūgumu vērsīsies tiesā vai prokuratūrā.

Vārpiņš sacīja – ECT uzskata, ka Čalovskim ar izdošanas lēmumu var draudēt reāls, būtisks un neatgriezenisks kaitējums un tagad tiesa pārbaudīs, vai tiešām tas tā var būt. Vārpiņš norādīja, ka šis ir pirmais gadījums, kad ECT steidzamības kārtā izskatīs kādu Latvijas pilsoņa sūdzību.

NA pārstāvošais tieslietu ministrs Jānis Bordāns arī pēc ECT lēmuma apturēt Čalovska izdošanu tiesāšanai ASV neuzskata, ka Latvijas valdība, lemjot par labu izdošanai, būtu pieļāvusi kļūdu.

Kļūda, viņa ieskatā, bijusi šī izdošanas procesa politizēšana.

Uzsverot, ka vēl jāgaida ECT spriedums, viņš norādīja, ka lēmums par izdošanas apturēšanu tikai liecina, ka "tiesneši ir uzskatījuši par nepieciešamu apturēt izdošanu konkrētajai valstij līdz spriedumam."

Bordāns arī neuzskata, ka izveidojusies situācija liecinātu par kādiem trūkumiem pastāvošajā sistēmā, kā tiek lemts par Latvijas pilsoņu izdošanu tiesāšanai ārvalstīs.

"Neredzu pašā procesā nekādus trūkumus, kas būtu lieguši apsūdzētajai personai izmantot savas tiesības," sacīja tieslietu ministrs.

Viņš atzina, ka, saskaņā ar Tieslietu ministrijas prognozēm, Čalovska izdošana būtu varējusi notikt apmēram viena mēneša laikā pēc valdības otrdien, 6. augustā pieņemtā lēmuma.

Ministrs nevēlējās komentēt jautājumu par to, vai Imantas hakeris paturams apcietinājumā līdz brīdim, kamēr ECT būs pieņēmusi spriedumu saistībā ar viņa izdošanu, norādot, ka par to jāvaicā Ģenerālprokuratūrai.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs portālam "Delfi" atgādināja, ka jau pirms vairākiem mēnešiem neoficiāli brīdinājis savus kolēģus ministrus par neviennozīmīgo situāciju ar Čalovska izdošanu, bet pēdējās nedēļas laikā uzskatījis par vajadzīgu savu pozīciju paust arī publiski.

Tomēr Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību organizācijās Kristīne Līce, protams, pārstāvēs visas valdības, nevis Ārlietu ministrijas vai ārlietu ministra viedokli, uzsvēra Rinkēvičs, kura pārstāvētās RP ministri 6. augustā balsoja pret Čalovska izdošanu.

"Jebkurā gadījumā, šis ir tikai pagaidu noregulējums, ECT lietu skatīs un lems, tad arī redzēsim," teica ārlietu ministrs.

Premjers Valdis Dombrovskis (V), komentējot ECT lēmumu par Čalovska izdošanas apturēšanu, uzsvēra, ka valdība šo lēmumu, protams, pildīs. "Es jau iepriekš esmu teicis, ka šis ir juridisks jautājums, kas risināms tieslietu sistēmas ietvaros," sacīja premjers.

Viņš gan uzsvēra, ka ECT lēmums vēl nebūt nav galīgs, un atgādināja, ka visas Latvijas tieslietu instances, tostarp Ģenerālprokuratūra, Augstākā tiesa un Satversmes tiesa atzinušas Čalovska izdošanu par pieļaujamu. Turklāt Satversmes tiesa pat divkārt noraidīja Čalovska un viņa aizstāvju prasību apturēt izdošanu.

Jau vēstīts, ka otrdien, 6.augustā, valdība nolēma Čalovski izdot tiesāšanai ASV.

Čalovskis tika aizturēts 2012.gada decembrī Rīgā.

Tika vēstīts, ka sestā stāva dzīvokli Imantā, kur atradies Čalovskis, ieņēmuši specvienības dalībnieki, kas ar trosēm nolaidušies no jumta.

Abi pārējie apsūdzētie ir Krievijas pilsonis Ņikita Kuzmins, kurš tika aizturēts Ņujorkā un atrodas apcietinājumā ASV, un Rumānijas pilsonis Mihajs Jonuts Paunesku, kurš atrodas apcietinājumā Rumānijā.

Apsūdzībā teikts, ka apsūdzētie ir atbildīgi par to, ka ar datorvīrusu, kas pazīstams ar nosaukumu "Gozi", inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp apmēram 40 tūkstoši datoru ASV. To vidū inficēti arī apmēram 190 ASV Nacionālās aviācijas un kosmosa pārvaldes NASA datori. Ar šā vīrusa palīdzību iegūta informācija, tostarp paroles, kas ļāvusi ielauzties banku kontos un nozagt naudu miljoniem latu vērtībā.

Saskaņā ar apsūdzību Kuzmins 2005.gadā pasūtījis kādam programmētājam vīrusu, kuru vēlāk interneta forumos piedāvājis izīrēt par samaksu, Paunesku izīrējis serverus vīrusa izplatīšanai, savukārt Čelovskis, kurš ir programmēšanas speciālists, vēlāk, izpildot pasūtījumu, vīrusu uzlabojis.

Vīrusa izplatīšana sākusies 2007.gadā. Antivīrusu programmas šo vīrusu lielākoties nav pamanījušas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!