"Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir mana iespēja atsākt pilnvērtīgi pildīt Saeimas deputāta pienākumus vēl šī Saeimas sasaukuma laikā," ECT lēmumu pieņemt izskatīšanai viņa prasību pret Latviju vērtē Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš.
Liepiņš informē, ka saņēmis apstiprinājumu no ECT, ka tā ir pieņēmusi izskatīšanai viņa pieteikumu par cilvēktiesību pārkāpumiem. Liepiņš sūdzējies ECT kā pēdējā un augstākajā instancē, aizstāvot savas tiesības uz taisnīgu un saprātīgā termiņā izskatītu lietu, kā arī tiesības pilnvērtīgi piedalīties Saeimas un komisiju darbā, īstenojot vēlētāju doto mandātu.
Liepiņš atgādina, ka 2013. gadā pret viņu tika celta apsūdzība par kļūdaini aizpildītām amatpersonas deklarācijām. Kļūdas deklarācijās Liepiņš esot labojis, turklāt viņa kļūdīšanās rezultātā valstij nav nodarīts nekāds zaudējums.
"Jāuzsver, ka faktu par ierosināto kriminālprocesu nevienam un nekad neesmu slēpis. Pirms vēlēšanām par to bija informēti gan mani partijas biedri Latvijas Reģionu apvienībā, gan mani vēlētāji Zemgales vēlēšanu apgabalā. Tāpat es neiebilstu un nekad neesmu iebildis pret manas lietas izskatīšanu un taisnīgu iztiesāšanu. Gluži pretēji – esmu vienmēr iestājies par ātru lietas virzību. Par manu cilvēka tiesību pārkāpumu es uzskatu nesamērīgi ilgo lietas izskatīšanu un iztiesāšanu, kā arī aizliegumu pilnvērtīgi piedalīties Saeimas un komisiju darbā, tādējādi nespējot īstenot vēlētāju doto mandātu. Atgādināšu, ka manas lietas izskatīšana dažādās tiesās ilgst jau četrus gadus un izskatās, ka mani personīgie politiskie oponenti manu lietu veiksmīgi izmanto, lai apzināti atturētu mani no darba Saeimā," uzsver Liepiņš.
Kā atzīmē Liepiņš, ECT praksē ir atzīts, ka no Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 3. pantā nostiprinātajām tiesībām izriet indivīda tiesības vēlēt un tikt ievēlētam, kā arī pēc ievēlēšanas darboties parlamentā.
Tāpat konvencijas 6. panta 2. punkts nosaka, ka "ikviens, kas apsūdzēts kriminālnoziegumā, tiek uzskatīts par nevainīgu, kamēr viņa vaina netiek pierādīta saskaņā ar likumu".
Savukārt Latvijā Saeimas kārtības rullis noteic, ka gadījumā, ja pret Saeimas deputātu tiek ierosināts kriminālprocess, viņam tiek liegts piedalīties Saeimas darbā līdz krimināllietas izbeigšanai vai lietas pilnīgai iztiesāšanai.
Latvijas likumos gan nav noteikts aizliegums personai, pret kuru uzsākts kriminālprocess, piedalīties un tikt ievēlētai Saeimā.
Līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka deputāts var tikt ievēlēts, bet vienlaikus viņam var tikt uz neprognozējami ilgu laiku atņemtas tiesības piedalīties parlamenta darbā, tādējādi būtiski pārkāpjot vairākas indivīda pamattiesības un pamatbrīvības, rezumē Liepiņš.
