Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) noraidījusi Jurija Petropavlovska lūgumu pārskatīt spriedumu saistībā ar atteikumu uzņemt viņu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Iesniedzējs uzskatīja, ka tā ir viņa vārda un pulcēšanās brīvības nepamatota ierobežošana un pārkāpj Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Petropavlovskis uzskatīja, ka atteikums uzņemt viņu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā bija sods par viņa publiskajiem izteikumiem un piedalīšanos piketos, kuros viņš kritizēja Latvijas valdības nostāju saistībā ar izglītības reformu.
Tiesa šo sūdzību vienbalsīgi noraidīja, atzīmējot, ka atteikums piešķirt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā netraucēja iesniedzējam turpināt aktīvu politisko darbību, kā arī publiski kritizēt izglītības reformu, kas savukārt tika plaši atspoguļoti sabiedriskajos medijos. Tiesa tāpat norādīja, ka tās rīcībā nav informācijas, kas liktu domāt, ka Latvijas pilsonības politika būtu atturējusi sūdzības iesniedzēju vai citas personas, kuras pauž līdzīgus viedokļus, no publiskiem izteikumiem.
Pēc ĀM vēstītā, vērtējot, vai atteikums piešķirt Latvijas pilsonību būtu sods par iesniedzēja tiesību uz vārda un pulcēšanās brīvību īstenošanu, tiesa norādīja, ka lēmumi par pilsonības piešķiršanu galvenokārt ir pašu valstu ziņā, kuras ir tiesīgas noteikt dažādus kritērijus pilsonības iegūšanai, un ne konvencija, ne starptautiskās tiesības negarantē tiesības iegūt pilsonību. Tāpēc arī Latvijas Pilsonības likums neparedz beznosacījuma tiesības uz Latvijas pilsonību, un Ministru kabineta lēmums atteikt pilsonības piešķiršanu nevar tikt uzskatīts par patvaļīgu pilsonības atteikumu. Tiesa norādīja, ka demokrātiska valsts ir tiesīga izvirzīt lojalitātes kritēriju personām, kuras vēlas iegūt šīs valsts pilsonību, taču tādā veidā personām netiek ierobežotas tiesības kritizēt valsts īstenoto politiku.
Jau ziņots, ka tiesas Lielā palāta izskata lietas, kas skar būtiskus Konvencijas vai tās protokolu interpretācijas jautājumus, vai svarīgus jautājumus, kam ir vispārēja nozīme, lai to izskatītu Tiesas Lielajā palātā. To, vai lieta izskatāma Lielajā palātā, lemj kolēģija piecu tiesnešu sastāvā.
