Savukārt Kristovskis uzskata, ka vēlēšanu tiesībām ir jābūt pilsoņu ziņā un ka daļa sabiedrības nemaz neuzskata par nepieciešamību balsot un nevēlas kļūt par pilsoņiem, jo nepilsoņu statusā viņiem ir mazāk pienākumu. Pēc ministra domām, nepilsoņiem nedrīkst noņemt motivāciju naturalizēties, piešķirot tiesības vēlēt pašvaldības.
Runājot par naturalizācijas procesu, komisārs norādīja uz nepieciešamību veidot informācijas kampaņu, kurā tiktu izskaidrotas pilsonības iegūšanai izvirzītās prasības, jo, tiekoties ar iedzīvotājiem, viņš konstatēja, ka daudzi cilvēki nav pilnībā informēti par šo jautājumu. Vollebeks pauda prieku par prezidenta Valda Zatlera ierosinājumu grozīt Pilsonības likumu, lai nepilsoņu bērni pilsonību varētu iegūt automātiski.
Jau ziņots, ka Zatlers savā Saeimā iesniegtās likumdošanas iniciatīvas priekšlikumā vērš uzmanību arī uz jautājumu par Latvijā dzimušo bērnu reģistrāciju par Latvijas pilsoņiem. Likumdevējs, nosakot pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimuša bezvalstnieku vai nepilsoņu bērna tiesības uz Latvijas pilsonību, 1998.gadā jau ir izšķīries par šo bērnu tiesībām saņemt Latvijas pilsonību, taču šobrīd šo tiesību īstenošanā bērni ir pilnībā atkarīgi no savu vecāku uzņēmības nokārtot nepieciešamās formalitātes.
Tāpēc prezidents aicina izdarīt grozījumus Pilsonības likumā, aizstājot nepilsoņu vecāku pienākumu iesniegt iesniegumu par pilsonības iegūšanu ar tiesībām atteikties no pilsonības Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Tas nozīmē, ka nākotnē nepilsoņu bērni automātiski iegūs Latvijas pilsonību un vecākiem vairs nebūs jālūdz valstij to darīt. Vecāki gan saglābās tiesības atteikties no Latvijas pilsonības piešķiršanas saviem bērniem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
