Ministru komiteja 30.marta rezolūcijā secinājusi, ka nacionālo minoritāšu pārstāvji Latvijā negūst pilnīgu labumu no svarīgiem Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību noteikumiem, tāpēc likumdošanas jomā un praktiskā līmenī ir jāpieliek pūles, lai ļautu personām, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, izmantot savu valodu darījumos ar administratīvajām iestādēm un arī paralēli latviešu valodai pašvaldību topogrāfiskajos apzīmējumos saskaņā ar konvencijas noteikumiem.
EP amatpersonas secināja, ka vispārīgi raugoties, latviešu valodas kā valsts valodas aizsargāšana un nostiprināšana ir leģitīms mērķis, taču visa nepieciešamā uzmanība ir jāpievērš tam, lai nacionālās minoritātes varētu efektīvi baudīt personu tiesības un brīvi izmantotu savas minoritātes valodu.
Organizācija norāda, ka "nepilsoņu" identificēšana ar nacionālo minoritāti Vispārējās konvencijas kontekstā ir apsveicama, jo šāda pieeja ir saskaņā ar Vispārējās konvencijas garu. Tomēr īpašu izņēmumu dēļ Latvijas tiesību aktos šīs personas nesaņem aizsardzību saskaņā ar vairākiem Vispārējās konvencijas noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē. Ņemot vērā ļoti lielo iesaistīto personu skaitu, atbildīgās iestādes tiek aicinātas interpretēt un piemērot attiecīgos valsts tiesību aktus tā, lai "nepilsoņus" neskartu nekādi nesamērīgi ierobežojumi.
EP ir konstatējusi, ka Latvijas atbildīgās iestādes pēdējos gados ir veikušas uzslavas cienīgus centienus, lai veicinātu sabiedrības integrāciju. Ir veikti arī pasākumi, lai uzlabotu tiesisko un institucionālo sistēmu aizsardzībai pret diskrimināciju un rasismu. Ministru vietnieki uzskata, ka situācijas pārraudzībai šajā jomā būtu jāsaņem lielāka uzmanība nākotnē. Kaut arī ir veikti pasākumi, lai atbalstītu un saglabātu nacionālo minoritāšu īpašo kultūru un identitāti, tomēr valsts finansiālā atbalsta ievērojamā samazināšanās pēdējos gados mazākumtautību organizācijām rada bažas, norādīts rezolūcijā.
Ministru komiteja norāda, ka ir svarīgi izvairīties no valodu diskriminācijas darba tirgū attiecībā uz nacionālajām minoritātēm. Šajā sakarā dziļas bažas rada valsts valodas prasmju prasību nostiprināšana nodarbinātības jomā, īpaši privātā sektora profesiju jomā, bet arī jautājumā par konkrētām profesijām valsts sektorā. Arī biežā soda piemērošana, uzraugot to ievērošanu, rada nopietnas bažas. Valstij ir jāpalielina finansējums, lai palīdzētu nacionālo minoritāšu pārstāvjiem apgūt latviešu valodu. Latvija tiek mudināta atbalstīt konstruktīvāku pieeju šajā jomā, jo īpaši izmantojot pasākumus, kas paredzēti, lai uzlabotu kvalitatīvas latviešu valodas apmācības pieejamību.
EP ir sniegusi rekomendācijas attiecībā arī uz romu tautības iedzīvotāju integrāciju, kā arī pozitīvi novērtē plašo piedāvājumu skolās apgūt nacionālo minoritāšu valodas.
Kā ziņots, 30.martā EP Ministru vietnieku komiteja pieņēma rezolūciju par Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildi Latvijā, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) Preses un informācijas nodaļā.
Līdz ar rezolūcijas pieņemšanu ir noslēdzies pirmais minoritāšu konvencijas izpildes uzraudzības cikls Latvijā.
Ministru komiteja atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegto progresu sabiedrības integrācijā un nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzībā, tostarp nacionālo minoritāšu etniskās savdabības un kultūras identitātes attīstīšanu, valsts finansētas bilingvālās apmācības nodrošināšanu astoņās minoritāšu valodās, kā arī minoritāšu konvencijā paredzēto tiesību attiecināšanu arī uz nepilsoņiem.
Pēc ministrijas ziņotā, EP Ministru komiteja atzinusi, ka latviešu valodas kā valsts valodas stiprināšana un tās apguves veicināšana ir leģitīms sabiedrības integrācijas instruments.
Vienlaikus komiteja aicinājusi Latviju veikt arī turpmākus pasākumus dažādās jomās, lai veicinātu nacionālo minoritāšu tiesību efektīvu īstenošanu.
ĀM skaidro, ka minoritāšu konvencija ir programmatiska rakstura dokuments. Tā nenosaka valstīm konkrētus risinājumus nacionālo minoritāšu tiesību īstenošanai, kā arī neregulē pilsonības politikas vai citus konstitucionālā rakstura jautājumus. Līdz ar to pilsonības politikas, valsts valodas lietojuma un politiskās līdzdalības jautājumus Latvija arī turpmāk risinās atbilstoši Satversmē un citos spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajiem principiem.
Nākamais uzraudzības cikls sāksies šā gada beigās un, pēc ministrijas sniegtās informācijas, šajā procesā Latvija turpinās dialogu ar minoritāšu konvencijas ekspertu komiteju un šīs konvencijas uzraudzības institūciju - Ministru komiteju.
EP Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību Latvijai stājās spēkā 2005.gada 1.oktobrī. 2006.gada oktobrī Latvija iesniedza savu pirmo nacionālo ziņojumu par šīs konvencijas izpildi.
Minoritāšu konvencijai pievienojušās 39 no 47 EP dalībvalstīm.