EK pieņem kārtību finanšu darījumu nodokļa ieviešanai 11 dalībvalstīs  (20)

EK ierosinātajā direktīvā, kas tapusi pēc Francijas, Vācijas, Beļģijas, Austrijas, Slovēnijas, Portugāles, Grieķijas, Slovākijas, Itālijas, Spānijas un Igaunijas lūguma, paredzēts, ka ar nodokli apliks visus ar FDN zonu saistītos darījumus, akciju un obligāciju tirdzniecībai piemērojot likmi 0,1% apmērā un atvasinātajiem instrumentiem – 0,01% apmērā.

Kā bija ierosināts jau iepriekš, arī EK sākotnējā priekšlikumā, FDN nepiemēros pilsoņu un uzņēmumu ikdienas finanšu darījumiem (piemēram, aizdevumiem, maksājumiem, apdrošināšanai, noguldījumiem utt.). To arī nepiemēros tradicionālajiem investīciju banku darījumiem attiecībā uz kapitāla palielināšanu vai finanšu darījumiem, kas veikti pārstrukturēšanas ietvaros.

Priekšlikums neattiecas arī uz refinansēšanas darbībām, monetāro politiku un valsts parāda pārvaldību. Tādēļ darījumus ar centrālajām bankām un Eiropas Centrālo banku, Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu un Eiropas Stabilizācijas mehānismu, kā arī darījumus ar Eiropas Savienību ar šo nodokli neapliks.

Aplēsts, ka ar nodokļa darbību 11 valstīs ik gadu tiks gūti 30 - 35 miljardu eiro (līdz 24,5 miljardi latu) ieņēmumi.

Salīdzinot ar sākotnējo priekšlikumu par FDN, ceturtdien pieņemtajā ir nelielas konkrētas izmaiņas, lai ņemtu vērā faktu, ka nodokli piemēros mazākā ģeogrāfiskā mērogā, nekā sākotnēji paredzēts.

"Ar šodienas priekšlikumu ir panākts viss, kas nepieciešams, lai kopējais finanšu darījumu nodoklis kļūtu par realitāti Eiropas Savienībā. Ierosinātais nodoklis neapšaubāmi ir taisnīgs un tehniski pamatots, un tas stiprinās mūsu vienoto tirgu un mazinās bezatbildīgu tirdzniecību. 11 dalībvalstis aicināja pieņemt šo priekšlikumu, lai tās varētu turpināt FDN ieviešanu ciešākas sadarbības ietvaros. Es tagad aicinu šīs dalībvalstis mērķtiecīgi, izlēmīgi un sekmīgi turpināt iesākto ceļu uz pasaulē pirmo reģionālo FDN," sacījis par nodokļu politiku atbildīgais komisārs Aļģirds Šemeta.

Finanšu darījumu nodoklim ir trīs pamatmērķi. Pirmkārt, tas stiprinās vienoto tirgu, mazinot valstu pieeju dažādību attiecībā uz finanšu darījumu aplikšanu ar nodokli. Otrkārt, tas nodrošinās, ka finanšu nozare sniedz taisnīgu un būtisku ieguldījumu valsts ieņēmumos. Visbeidzot, ar FDN tiks atbalstīti reglamentējošie pasākumi, veicinot finanšu nozares iesaistīšanos atbildīgākos darījumos, kas vērsti uz reālo ekonomiku, norāda EK.

Ceturtdien apstiprinātajā priekšlikumā ir paredzēts vēl viens pasākums, lai novērstu izvairīšanos no nodokļa nomaksas, proti, "emisijas princips". Tas nozīmē, ka finanšu instrumentiem, kas emitēti minētajās 11 dalībvalstīs, piemēros nodokli, ja tie tiks tirgoti, pat ja to tirgotāji nav reģistrēti FDN zonā. Turklāt tagad ir iekļauti arī skaidri noteikumi ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai.

Tālāk šo ierosināto direktīvu apspriedīs dalībvalstis, lai to varētu īstenot ciešākas sadarbības ietvaros. Visas 27 dalībvalstis var piedalīties šā priekšlikuma apspriešanā, taču tikai tām dalībvalstīm, kas iesaistās ciešākā sadarbībā, būs balsstiesības, un tām ir jāpanāk vienprātība, lai direktīvu varētu īstenot. To apspriedīs arī ar Eiropas Parlamentu.

Finanšu darījuma nodokļa ieviešana ir daļa no ES finanšu nozares reformas, kuras mērķis ir pasargāt ES valstu nodokļu maksātājus, lai viņiem atkal nevajadzētu par savu naudu glābt grūtībās nonākušas bankas, ja izceltos jauna finanšu krīze. Pret nodokli iepriekš asi ir iebildusi Lielbritānija.

Pēc intensīvas šā dokumenta apspriešanas ECOFIN sanāksmēs 2012.gada vasarā tika secināts, ka vienprātību starp 27 dalībvalstīm neizdosies panākt saprātīgā termiņā. Tomēr vairākas dalībvalstis pauda stingru vēlmi turpināt FDN ieviešanu, tādēļ pērnā gada rudenī 11 dalībvalstis rakstveidā Komisijai oficiāli lūdza atļaut ciešāku sadarbību saistībā ar finanšu darījumu nodokli.