Šis vērtējums veidojies no vairāku ekspertu vērtējuma par valdības darbu dažādās jomās - tika vērtēta gan valdības politiskā darbība, sabiedrības uzticēšanās tai, makroekonomiskā un mikroekonomiskā politika, kā arī paveiktais tieslietu jomā.
Darba grupas vadītājs Mārtiņš Bondars minēja, viņaprāt, trīs svarīgas lietas saistībā ar valdības darbu gada laikā. Kā viena no būtiskākajām, viņaprāt, ir valdības stabilitāte un pieredzējis premjers. Pēc viņa domām, laikā, kad gan Eiropas, gan pasaules ekonomiskajos procesos ir vērojama neziņa un riskanti procesi, ir svarīgi, ka Latvijā ir pieredzējis premjers un stabila valdība, kas šādos apstākļos spēj palīdzēt atrisināt tās problēmas, kas rodas negaidīti. "Šis ir milzīgs ieguvums pēcvēlēšanu periodā," sacīja Bondars.
Kā otru valdības izteikti redzamu pozitīvo rīcību viņš minēja virzību uz eiro ieviešanu, jo šī ir pirmā valdība, kas ne tikai vēlas ieviest vienotu valūtu, bet arī dara visu nepieciešamo, lai valsts eirozonai varētu pievienoties 2014.gadā.
Savukārt kritika tika veltīta tam, ka valdība, cenšoties veidot atbildīgu makroekonomisko situāciju, ievērot Māstrihtas kritērijus, nevelta pietiekamu uzmanību, lai atrisinātu sabiedrībai svarīgas problēmas. Bondars minēja bezdarbu, nabadzību, izglītību, demogrāfiju un daudzus citus sociālos jautājumus. "Ir nepieciešama citu valdības prioritāšu noteikšana bez eiro," teica Bondars.
Eksperts aicināja saprast, ka gads ir pārāk īss laika periods, lai pateiktu, kādu iespaidu uz Latviju atstās valdības pieņemtie lēmumi, tomēr šis gads ir pietiekami labs indikators tam, lai redzētu, kā valdība saprot situāciju Latvijā, Eiropā un pasaulē.
Bondars, komentējot apvienības novērtējumu, aģentūrai LETA skaidroja, ka valdības darbs vērtēts dažādās jomās un dažos jautājumos valdībai ir veicies labāk, piemēram, ar eiro ieviešanu un izglītības reformu, bet ir jomas, kur veicies ne tik labi, piemēram, tieslietu jomā un ar sabiedrības uzticības vairošanu. Šajos jautājumos valdībai ir liela iespēja pacensties nākamajā gadā, sacīja Bondars.
Pozitīvi esot tas, ka nav nevienas sadaļas, kurā eksperti novērtējuši, ka valdība neko nav darījusi. Vērtējums - 66,6% raksturo, ka ir bijusi tiekšanās uz mērķiem, kas, pēc apvienības ekspertu domām, ir svarīgi valstij. "Varbūt tas darbs bijis bez pietiekoši liela ambīcijas līmeņa un nav redzami konkrēti rezultāti," viņš secināja.
Darba grupas vadītājs izteicās, ka apvienība būtu tikai priecīga, ja valdība ņemtu vērā šo novērtējumu, lai gan apzinās, ka tas ir tikai sabiedriskās organizācijas vērtējums. Tomēr arī nākamgad šāds vērtējums tikšot sagatavots, viņš solīja.
Vērtējumu par valdības darbu veidoja apvienības biedri Edmunds Krastiņš, Olga Ertuganova, Juris Cebulis, politologs Filips Rajevskis un tieslietu eksperts Lauris Liepa.
Vērtējot valdības darbu, tika analizēts, kādi soļi ir sperti, lai ilgtermiņā atjaunotos uzticēšanās politiķiem, kas ir izdarīts, lai augstākā izglītība būtu konkurētspējīgāka un efektīvāka, kādi pasākumi veikti demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Saistībā ar makroekonomiku eksperti vērtēja, kā ir mainījušies galvenie makroekonomiskie rādītāji un vai šīs izmaiņas var izskaidrot ar valdības ekonomisko politiku. Analizēta Latvijas valdības rīcība saistībā ar eiro ieviešanu, kādus svarīgākos uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumus valdība ir veikusi gada laikā un kas ir plānots turpmākajiem diviem gadiem. Eksperti analizēja arī valdības pasākumus eksporta politikas jomā, pelēkās ekonomikas samazināšanā, kā arī izdarīto tiesu sistēmas modernizācijā.
