Krievijas plānus veikt raķešu šaušanas pārbaudi Latvijai nevajadzētu uztvert kā uzbrukumu, taču tas jāvērtē kā potenciāls drauds, pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.
Eksperts uzskata, ka šādi Krievijas plāni ir daļa no līdz šim Krievijas piekoptās prakses par militāro mācību un karaspēka vienību pārvietošanu vai arī militāro lidmašīnu pārvietošanos tuvu Latvijas teritorijai. "Tā ir daļa no šādas pieejas un, protams, ka šāds pasākums ir ar mērķi pārbaudīt, kāda ir Latvijas un sabiedroto gatavība aizsargāties, kā arī pārbaudīt potenciālo reakciju," norādīja Cepurītis.
Tāpat ļoti liela nozīme ir simboliskajam aspektam, proti, demonstrēt klaju militārā spēka klātbūtni šajā reģionā. "Šīs raķešu tehnoloģijas varam uzskatīt par modernu ieroču sistēmu, taču, ja notiek citu sistēmu pārbaude, tad tas var zināmā mērā liecināt par Krievijas militārā spēkā atpalicību," viņš piebilda.
Cepurītis gan domā, ka raķešu šaušanu daļēji varētu saistīt ar rietumvalstu, tostarp, Latvijas īstenoto Krievijas diplomātu izraidīšanu dubultaģenta Sergeja Skripaļa lietā.
"Kaut kādā mērā varbūt tā ir sakritība, jo tomēr Krievijas Aizsardzības ministrijai un Ārlietu ministrijai ir savs stils, kā viņi mēģina veidot Krievijas ietekmi. Ja skatāmies uz diplomātu izraidīšanu, tad loģiskāk jau būtu, ja šādas raķetes tiek izmēģinātas tuvāk Lietuvai, jo Lietuva no Baltijas valstīm izraidīs vislielāko skaitu Krievijas diplomātu," norādīja Cepurītis.
"Nevajadzētu uztvert, ka mācību rezultātā notiks uzbrukums, bet agresīvas valsts ieroču izmēģinājumi tuvu Latvijas un mūsu sabiedroto robežām ir jāskata kā potenciāls drauds. Protams, ka rūpīgi ir jāvēro notiekošais. Daļēji šādu ieroču izmēģinājumi var būt vērsti uz līdzīga scenārija piekopšanu kā tas bija mācībās "Zapad", kad [tika izspēlēta] tā saucamā Baltijas valstu bloķēšana, lai nepieļautu palīdzības saņemšanu no mūsu NATO partneriem," norādīja Cepurītis.
Jau ziņots, ka Krievijas Galvenais gaisa satiksmes vadības centrs ir informējis Latviju, ka Krievijas Jūras spēki nākamnedēļ virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā plānot veikt raķešu šaušanas pārbaudi.
Civilās aviācijas aģentūra (CAA), atsaucoties Krievijas aicinājumam, ir piekritusi slēgt Latvijas gaisa telpu raķešu šaušanai paredzētajā zonā, apstiprināja CAA direktors Māris Gorodcovs. Viņš norādīja, ka gaisa telpas slēgšana ir standarta procedūra, kas tiek veikta, kad par to informē militāristi. Taču, pēc Gorodcova teiktā, šāda veida aktivitātes līdz šim Latvijā neesot bijušas.
Krievijas militārajam atašejam ir pieprasīts sniegt detalizētu informāciju par plānotajām aktivitātēm Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kā arī par to, kā tiks nodrošināta drošība raķešu šaušanas laikā.
AM ir informējusi Krievijas militāro atašeju, ka Baltijas jūrai ir būtiska nozīme komerciālo darbību veikšanai. Noteiktas teritorijas ierobežošana vismaz 36 stundu garumā ne tikai kaitētu ekonomisko aktivitāšu veikšanai, bet arī palielinātu negadījumu risku.
Krievijas puse ir pieprasījusi līdzīgus gaisa telpas liegumus arī Zviedrijai un Polijai.
