Viņš skaidro, ka piemēram, Japānā, izmanto arī magnija sāli, kas ir dabai labvēlīgs, gandrīz kā mēslojums. Vienlaikus šis sāls ir piecas līdz sešas reizes dārgāks, nekā Latvijā lietotais. Ķīmisko savienojumu esot daudz, bet LAU izmanto lētāko. "Tas ir valsts lēmums, jo citas alternatīvas nav, ja nu vienīgi nekaisīt vispār. Somijā, piemēram, ļoti daudzi ceļi netiek kaisīti un stāv ledū," skaidro Kononovs. Cilvēki braucot ar radžu riepām, brauc uzmanīgi, un neviens nesūdzoties, jo tādi ir spēles noteikumi.
Latvijā arī vairāki ceļi, īpaši D klasē un daži C klases ceļi, kas tiek atstāti ledū, ledus tiek rievots un sāls netiek izmantots. Ceļš esot slidens, un par to ir jābrauc nedaudz citādākām prasmēm un citādākā veidā - lēnāk un uzmanīgāk.
Bagātie skandināvi, kuriem ir lēta elektrība, atsevišķās vietās, piemēram, dabas parkos, izmantojot karstās šķembas. Tās esot citas tehnoloģijas, ar citām mašīnām, ar citiem naudas līdzekļiem, un Latvijā tas nav iespējams. Latvijā savukārt mašīnas, kas kaisa sāli, ir datorizētas, un tās spēj kaisīt sāli no pieciem gramiem uz kvadrātmetru līdz 70 un vairāk. Šo sistēmu vajagot vairāk pielietot, un līdz ar to runa varētu būt par sāls daudzuma samazinājumu.
Kā ziņots, LAU uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir 20 115 kilometri, tai skaitā galvenie autoceļi - 1669 kilometri, reģionālie autoceļi - 5318 kilometri un vietējie autoceļi - 13 128 kilometri.
Patlaban LAU strādā gandrīz 1400 darbinieku.
Valdība pērnā gada beigās ar rīkojuma projektu deleģēja valsts autoceļu komplekso ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu akciju sabiedrībai "Latvijas autoceļu uzturētājs". Deleģēšanas līgumu ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas autoceļu uzturētājs" uz septiņiem gadiem slēdz satiksmes ministrs.
