Ministriju vidū varētu būt iezīmējušās pretrunas, kas apgrūtina valdības rīcības plāna izstrādi, komentējot iemeslus, kādēļ Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) ir nodevis atpakaļ izstrādātos priekšlikumus, pauda Latvijas Universitātes asociētais profesors Ojārs Skudra.
Politologs uzsvēra, ka ņemot vērā Kučinska līdzšinējo darba stilu, kura laikā viņš ir maz komentējis ministriju darbību, ir gan pozitīvais, gan negatīvais scenārijs, kāpēc premjers varētu būt šādi rīkojies.
Pozitīvais pieņēmums ir tāds, ka priekšlikumi bijuši pārāk formāli, piemēram, nav tikuši norādīti finansējuma avoti, lietoti vispārīgi termini kā "uzlabosim, palielināsim, samazināsim". Tāpat ministriju ieteikumi varētu vienkārši būt pretrunā ar valdības deklarācijā minētajām galvenajām prioritātēm un Kučinska redzējumu par valdības darbu.
Savukārt negatīvais scenārijs varētu būt tāds, ka starp ministrijām iezīmējušās kādas izteiktas pretrunas, kas apgrūtinātu rīcības plāna veiksmīgu izstrādi. Kā norādīja eksperts, šobrīd tiek virzita Horizontālā politikas saskaņošana starp ministrijām, kas nozīmētu, ka ministrijas kopīgi risina galvenos problēmjautājumus un tām jāsadarbojas.
Jau ziņots, ka premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) piektdien nosūtījis atpakaļ nozaru ministriju iesniegtos priekšlikumus valdības rīcības plānam valdības deklarācijas izpildei, uzdodot tos pārstrādāt, jo sagatavotā informācija Kučinski nav apmierinājusi. Ministriju priekšlikumos esot bijusi novērojama nekvalitatīva valoda, kā arī ikdienā darāmi darbi, kas neatbilst valdības rīcības plāna būtībai.
Valdības rīcības plānu bija plānots sagatavot līdz aprīļa sākumam, kaut arī rīcības plāna sagatavošanas termiņš ir trīs mēneši kopš valdības apstiprināšanas.
Valdības rīcības plāna izveide notiek, vadoties pēc valdības deklarācijā noteiktajiem mērķiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
