Valstij būtu jāpublicē būvniecības pasūtījumu plāns vismaz gadu uz priekšu, starptautiskajā konferencē "Būvdarbu kvalitātes valsts kontrole un būvniecības tirgus uzraudzība Latvijā un Eiropā" sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs.
"Būvniecības pakalpojumu tirgus patlaban ir jocīgs, jo netiek publicēts plānoto valsts pasūtījumu apjoms. Līdz ar to arī uzņēmēji nevar plānot savus darbu apjomus," sacīja Spiridonovs.
Viņš piebilda, ka šis plānoto pasūtījumu apjoms nav būtisks mazajām būvfirmām, kuru apgrozījums nav lielāks par 50 000 eiro, taču uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums ir desmitos miljonu eiro, tas ir svarīgi.
Jau ziņots, ka no 5210 Būvkomersantu reģistrā iekļautajām aktīvajām būvfirmām tikai 60 jeb 1,3% strādā ar vairāk nekā desmit miljonu eiro apgrozījumu gadā.
Spiridonovs informēja, ka 2173 aktīvās būvfirmas jeb 46,95% strādā ar gada apgrozījumu, kas nepārsniedz 50 000 eiro, bet 1542 būvfirmām jeb 33,32% gada apgrozījums ir no 50 000 eiro līdz 500 000 eiro.
"Nākamajos septiņos gados no Eiropas Savienības struktūrfondiem dažādiem ar būvniecību saistītiem projektiem būs pieejams finansējums aptuveni trīs miljardu eiro apmērā. Ir šaubas, vai būvfirmas, kuru apgrozījums nepārsniedz 50 000 eiro, spēs apgūt šo finansējumu," sacīja Spiridonovs.
Lai noteiktu, vai būvfirma spēj veikt noteiktus darbus, EM ir sākta diskusija par būvkomersantu klasifikācijas sistēmu, kas paredz veikt klasifikāciju pēc trim kritērijiem - profesionālā snieguma, finanšu rezultātiem un uzņēmuma ilgtspējības, informēja Spiridonovs.
