Mēģināt uz pensionāru rēķina glābt valsts finansiālo stāvokli ir pilnīgi nepieņemami, jo to tiesības garantē gan likums, gan Satversme, uzskata Endziņš, norādot, ka ir pārliecināts par Satversmes tiesas (ST) pozitīvu lēmumu "pensiju lietā", ko tiesa rakstveida procesā sāks izskatīt pirmdien. "Neticu, ka ST varētu atkāpties no pamatprincipiem. Ticu ST godprātībai un ka lēmums būs tiesisks un pamatots. Nevaru iedomāties argumentus, kas būtu par labu pensiju samazinājumam," norāda bijušais ST priekšsēdētājs.
"Kur šeit ir taisnība? Tikai tāpēc, ka valsts ir izsaimniekojusi pensiju fondu? Tikai tāpēc, ka valsts šajos treknajos gados ir ar naudu šķiedusies pa labi un pa kreisi? Kuram jāatbild? Tiem, kas lēma, vai nabaga pensionāriem?" jautāja Endziņš.
"Nav skaidrs, kāpēc valdības locekļi, ministri deklarē tādejādi, ka, lūk, "Parex bankas" īpašniekiem, funkcionāriem, var izmaksāt nevis tik vien kā desmitiem tūkstošus, bet pat vairāk kā simts tūkstošus latu kompensācijas, jo tā ir koplīgumā vai darba līgumā paredzēts, jo citādi sekotu tiesāšanās ar valsti, un tad būtu vēl lielāki izdevumi un zaudējumi... Bet kā ir ar pensionāriem? Vienam otram funkcionāram mēs sagatavojam ļoti mīkstu spilventiņu, lai piezemētos, bet pensionāriem? Apmēram pēc tāda principa: nav cilvēka - nav problēmas?" valdības rīcību asi kritizēja Endziņš.
"Pensionārs ir piesiets zirgs - nekur aizmukt nevar. Viņam izmaksā pensiju, vienkārši no tās nogriež procentu un viss – te ir nauda. Bet kad jau sākas nodokļu iekasēšana, tad jau sākas, kur var apiet likumu ar līkumu, nemaksāt nodokļus, nav pietiekami nodokļu iekasēšana nokārtota – tur ir citādāk," sacīja bijušais ST priekšsēdētājs.
Viņš arī pauda, ka izskatāmā lieta ir "vienkārša", jo ST vienreiz jau ir skatījusi jautājumu par pensiju atņemšanu strādājošiem pensionāriem un atzinusī, ka šāda rīcība ir prettiesiska. "Arī tad, kad ST pirmoreiz skatīja jautājumu par strādājošiem pensionāriem, valdība teica, ka nav naudas, ka sociālais budžets sabruks, ka būs katastrofa. Kas notika? Pensijas nodrošinātas, sociālais budžets saglābts un pat ir pārpalikums. Līdz ar to jautājums – kur tad tā nauda palika? Kādus caurumus mēs mēģinājām aizbāzt uz pensionāru rēķina?" vaicāja Endziņš, norādot, ka kādam par to būtu jāatbild.
Runājot par pensiju samazināšanu visiem pensionāriem, Endziņš uzsvēra, ka šāds lēmums būtu attaisnojams tikai tad, ja valstī būtu ar likumu noteikts ārkārtas stāvoklis, taču pašlaik nav speciālā likuma, kur "būtu atrunas, ka šādā ārkārtas stāvoklī kaut ko var ierobežot". "Es vēl saprastu, ja tas būtu uz laiku, ka būtu dotas garantijas, ka valsts pēc tam atmaksās. [..] Tad vēl būtu kaut kāda izeja," sacīja Endziņš.
Turklāt valdības lēmums ticis pieņemts steigā, bez brīdinājuma. "Dienu iepriekš pieņēma un nākamajā dienā jau viss, stājās spēkā", norāda Endziņš, uzsverot, ka tādejādi cieta tie pensionāri, kuri, pildot iepriekš valdības lemto, bija aizgājuši no darba, bet no kuru pensijas tāpat atvilka arī 10%. "Nu labi, pēc tam viņiem šo naudu atmaksāja, bet viņiem to naudu vajadzēja šodien, nevis rīt vai parīt. Viņam ir jāmaksā par dzīvokli, par ārstniecības pakalpojumiem," pauda Endziņš.
"Strādājošie pensionāri – vai tad tie strādā tāpēc, lai vairāk pelnītu un zaļāk dzīvotu? Nē, viņi saņem minimālo pensiju zem iztikas minimuma, viņi ir spiesti strādāt, lai varētu savilkt galus kopā. Komunālie maksājumi, veselības problēmas - tā viņam ir vienīgā iespēja tikt ar to galā," sacīja bijušais ST priekšsēdētājs.
Endziņš arī uzskata, ka, pieņemot šādus apstrīdamus lēmumus, valdība vēlas problēmu risinājumu un atbildību uzkraut tiesai.
Jau vēstīts, ka ST pirmdien rakstveida procesā - bez lietas dalībnieku piedalīšanās - izskatīs lietu par pensiju samazināšanas atbilstību Satversmei. Spriedums šajā lietā ST jāpieņem līdz 23.decembrim. Pieteikumus šajā lietā iesnieguši vairāk kā 40 000 iesniedzēju. Iesniedzēji apstrīd valdības vasarā pieņemto lēmumu samazināt strādājošajiem pensionāriem pensijas par 70%, bet nestrādājošajiem – par 10%.