Apvienības "Saskaņas centrs" Valsts prezidenta amata kandidāts Aivars Endziņš savulaik sarakstījis grāmatas, kurās noliedzis Latvijas un pārējo Baltijas valstu okupāciju. Endziņš to skaidro ar tā laika režīmu. Savukārt Tautas partijas Jaunatnes organizācija savā mājaslapā publicējusi daļu no Endziņa grāmatas, paužot uzskatu, ka sabiedrībai ir tiesības zināt Valsts prezidenta amata kandidāta domas par valstij svarīgiem notikumiem.

TP Jaunatnes organizācija pārpublicējusi dažus citātus no grāmatas "Baltijas reakcionārā emigrācija šodien" 2. paragrāfa, kura autors ir Endziņš. Grāmatā norādīts: "Viena daļa reakcionāro emigrantu uzskata, ka "okupācijai", esot sekojusi Baltijas valstu "aneksija", t.i., varmācīga pievienošana Padomju Savienībai. Par kādu Baltijas "okupāciju" gan viņi runā?".

"Tas, ka visi apgalvojumi par Baltijas republiku "okupāciju" ir vistīrākais izdomājums, pārliecinoši pierādīts daudzos Lietuvas, Latvijas un Igaunijas vēsturnieku un juristu darbos," teikts grāmatā.

"Tikpat nepamatoti ir arī dažu autoru apgalvojumi, ka Padomju Savienība Baltijas valstis esot anektējusi. ..1940.gadā PSRS "varmācīgi" nepievienoja Lietuvu, Latviju un Igauniju - Lietuvas seims, Latvijas saeima un Igaunijas Valsts dome, pauzdami tautas gribu, griezās pie PSRS AP ar lūgumu uzņemt šīs republikas Padomju Savienības sastāvā," rakstīts grāmatā.

Tajā arī norādīts – "par to, ka Lietuvas seims, Latvijas saeima un Igaunijas Valsts dome patiešām pārstāvēja tautas vairākuma gribu, liecina vēlēšanu rezultāti: attiecīgi 97,8%, 99% un 92,8% no visiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pilsoņiem, kuri piedalījās vēlēšanās, nobalsoja par Latvijas tautas bloka, Lietuvas Darba tautas demokrātiskās savienības un Igaunijas Darba tautas savienības kandidātiem."

"Fakts, ka neviena padomju republika nav vēlējusies izstāties no Padomju Savienības, liecina, cik pareizi PSRS risina nacionālo jautājumu un cik saliedētas ir savienoto republiku tautas, " minēts grāmatā.

"Patiesu suverenitāti Lietuva, Latvija un Igaunija ieguva tikai pēc buržuāzijas varas gāšanas un proletariāta diktatūras nodibināšanas. Tieši strādnieku šķira Komunistiskās partijas vadībā vienmēr ir konsekventi cīnījusies par īstenu suverenitāti," norādīts grāmatā.

Endziņš portālam "Delfi" sacīja, ka patiešām grāmatā publicēti viņa raksti, kas ņemti no līdzīgas 1974.gadā sarakstītas grāmatas.

"Es to nevaru noliegt," sacīja Endziņš, taču norādīja, ka ir pagājuši vairāk nekā 30 gadi, kuru laikā mainījusies valsts iekārta un viņa uzskati. "Tā bija zināma nodeva tā laika situācijai," sacīja Endziņš.

Viņš norādīja, ka tolaik patiešām tā esot domājis, jo par to liecinājuši tobrīd pieejamie vēstures dokumenti, taču 80.gadu nogalē parādījās jauna informācija, kas pilnībā mainījusi viņa uzskatus.. "Tad es nebūtu viens no 4.maija deklarācijas parakstītājiem, nebūtu arī mana Atmodas laika darbība," sacīja Endziņš.

Viņš norādīja, ka, piekrītot startēt Valsts prezidenta vēlēšanās, jau bija gatavs, ka kāds varētu "izvilkt gaismā arī to, ka Endziņš, maziņš būdams, biksēs taisīja". "Tiek darīts viss iespējamais, lai Saeimā par mani nebalsotu. Kāpēc Tautas partija neko nemeklēja un neteica, kad Satversmes tiesai valdība izvirzīja Viktoru Skudru, kurš bija PSKP instruktors, kāpēc neko nesaka pats [ZZS līderis Augusts] Brigmanis, kurš bija rajona partijas komitejas pirmais sekretārs?" sacīja Endziņš.

Viņš gan norādīja, ka neplāno pakļauties spiedienam un atsaukt savu kandidatūru.

Saeima par nākamo Valsts prezidentu lems ceturtdien, kad deputātiem būs jāizšķiras, vai atbalstīt koalīcijas virzītā Valda Zatlera vai Endziņa kandidatūru šim amatam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!