Kuldīgas pusē vietējais entuziasts Meinards Mētelis skaistas lauku ainavas pašā vidū veido pats savu "Ļeņinekļu parku", kur slejas bijušā boļševiku līdera Ļeņina stāvs, sestdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas".
Kopš deviņdesmitajiem gadiem pieminekļus demontēja, vairumā gadījumu šo "ļeņinekļu" liktenis ir miglā tīts. Bet daži, kā izrādās, nonākuši pie entuziasta, vēsta "LNT Ziņas".
"Pilskalnu" zemnieku saimniecība ir četri Ļeņina pieminekļi - kāds te nonācis no Saldus, cits - no Dobeles, visbrangākais nāk no Bauskas, savukārt patlaban tiek montēts un tapšanas procesā ir piemineklis no Kuldīgas.
Kuldīgas "ļeņineklis" nav viena gabala statuja. Tas jāliek kopā kā puzle, tikai atšķirība, ka katrs tāds granīta gabals sver vairākas tonnas. Sākumā pieminekļa salikšana ir kā neatminams rēbuss, tad talkā tiek ņemta vienīgā internetā atrastā fotogrāfija no pasākuma, kad pieminekli Kuldīgā demontēja. Tad konkrētā "ļeņinekļa" aprises kļūst skaidrākas.
Uzņēmējs kategoriski iebilst runām par savas simpātijas izrādīšanu aizgājušajiem laikiem. Tieši pretēji - ar šo savu rīcību viņš vēlas norādīt uz sūro pagātni un atgādināt, ka no vēstures ir jāmācās.
"Lai latvietis būtu savas zemes patriots, vēsture ir jāzina - kas bijuši mūsu ienaidnieki, ko darījuši pāri mūsu tautai. Lai mēs būtu stingri uz savas zemes un mācītos patriotismu," raidījumam saka Mētelis.
Sākotnēji pat nav bijis mērķis "ļeņinekļus" eksponēt, vien vācis kā laikmeta liecību. Līdz kādā reizē - dusmu uzplūdā - nolēmis tos padarīt publiski pieejamus.
"Es sāku parku taisīt tad, kad jutu, ka mēs atkal esam abižoti. Mēs "krievu laikā" bijām abižoti, tagad Eiropas laikā atkal. Lai neskrien līdzi kā pakalpiņi citai varai, citai tautai. Un valdības tikai savās koalīcijās dala laurus, dala naudu, un tauta paliek ne bez šā, ne bez tā. Ja mēs 25 gadus jau muļļājamies un nekur neesam tikuši," vērtēja uzņēmējs.
Mētelis šo ekspozīciju labprāt papildinātu, bet nu tas neesot vairs iespējams - Ļeņina pieminekļus nevarot dabūt ne par kādu naudu. "Es jau ceru vēl dabūt no Ventspils - tur ne tikai Ļeņins, bet arī Gagarins," teic uzņēmējs.
"Lietuvā, kad nāca brīvvalsts laiki, viņi bez pūlēm visu novietoja un uztaisīja parku. Es pats tur trīs reizes esmu bijis, ārzemnieki visi brauc ar lielu interesi. Autobusi pēc autobusiem brauc," zināja stāstīt Mētelis.
Uzņēmēja īpašums robežojas ar eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas lauku mājām, taču kaimiņienes logos, kā norāda Mētelis, "ļeņinekļu" aina neveras.
Latvijā padomju gados kopumā bijuši 35 Ļeņina pieminekļi, tā stāsta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI). Tolaik visi "ļeņinekļi" bijuši valsts aizsardzībā un par tiem gādāja inspekcija. Taču informāciju par to, kas ar šiem pieminekļiem noticis tagad, neviens neapkopo.
VKPAI Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājs Jānis Asaris atminas, ka 1991. gada 17. janvārī tika izdots Ministru kabineta rīkojums, ar kuru pieminekļus no valsts aizsargājamo pieminekļu saraksta izslēdza.
"Protams, pēc tam, ņemot vērā, ka viņi vairs nebija aizsargājami pieminekļi, mēs viņu turpmāko likteni neesam mēģinājuši izsekot. Protams, tajā lakā uz pacēluma viļņa viņus demontēja. Kur nu tālāk katrs no tēlnieciskajiem veidojumiem nonāca, ir grūti pateikt," raidījumam atzīst Asaris.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
