Foto: EPA/LETA
Vairāki Eiropas Parlamenta (EP) deputāti no Latvijas par saviem galvenajiem sasniegumiem uzskata papildu finansējuma izcīnīšanu Latvijai un Latvijas vēstures skaidrošanu, liecina deputātu sagatavotajā atskaitē sacītais par paveikto šajā sasaukumā.

Šos darbus kā būtiskāko veikumu atzīmēja deputāti Kārlis Šadurskis (V), Ivars Godmanis un Sandra Kalniete (V).

Šadurskis vēl augstu vērtē izdarīto, lai tiktu par ziņotāju projektam par Eiropas Savienības (ES) vīzu režīmu ar Krieviju. Tomēr politisko kolīziju rezultātā šis projekts ir iestrēdzis un līdz EP vēl nav nonācis, saka Šadurskis.

Savukārt Tatjana Ždanoka (PCTVL) uzskata, ka visus deputātes amatā pavadītos gadus strādājusi pie tā, lai ES vairāk rūpētos par cilvēka tiesībām un sociālajiem jautājumiem. "Vēl vairāk - man izdevās panākt ES spiedienu uz Latvijas valdību, lai nepieļautu tālāko uzbrukumu maznodrošinātajiem un valsts sektorā strādājošajiem, kas tika sākts 2009.gadā. Es sarīkoju protesta akcijas Briselē un iniciēju debates EP, pieprasot sociālos nosacījumus "taupības nodoklim"," norāda Ždanoka.

Godmanis izceļ dalību darba grupā par daudzgadu budžeta izstrādi nākamajiem septiņiem gadiem. Pārrunu rezultātā izdevās panākt, lai daudzgadu budžets tiktu pieņemts līdz 2013.gada beigām, kas nozīmē, ka netiks kavēta jauno projektu un programmu sākšana jaunajā finanšu projektā, norāda Godmanis.

Par savu veikumu pieticīgi izteicies Alfrēds Rubiks (SC). Viņš atskaitē norādījis, ka visa informācija par EP deputātu darbību ir pieejama EP mājaslapā. Tomēr politiķis atzīmē, ka regulāri ticies ar vēlētājiem Latvijā un atskaitījies viņiem.

Kalniete par savu galveno veikumu uzskata izcīnīto finansējumu Latvijas zemniekiem un īstenoto iniciatīvu vienu no EP centrālajiem gaiteņiem nodēvēt par "Baltijas ceļa aleju", lai pieminētu baltiešu cīņu par neatkarības atjaunošanu.

Savukārt Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) atzīmē termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas jautājumu aktualizēšanu EP, pasākumu īstenošanu Baltijas valstu enerģētiskās neatkarības veicināšanai un gāzes tirgus liberalizācijai, kā arī darbu pie jauna ES finanšu instrumenta starpvalstu transporta, enerģētikas un digitālo tīklu projektu izstrādes.

Deputāts Krišjānis Kariņš (V) izceļ veikumu ekonomikā, enerģētikā un citās jomās. Viņš savā atskaitē norāda, ka ir autors iniciatīvai, kas ierobežo naudas atmazgāšanu un paredz atklāt ārzonu uzņēmumu patiesos īpašniekus. Kariņš atzīmē, ka ir autors ES likumam, kas samazina monopolu ietekmi enerģētikā un liek pamatus vienotai Eiropas enerģētikas ārpolitikai.

Ar atvieglota finansējuma piesaisti un šķēršļu novēršanu maziem un vidējiem uzņēmumiem lepojas Inese Vaidere (V). Viņa arī atzīmē, ka ir iestājusies pret ģenētiski modificētu pārtiku un izstrādājusi rezolūciju, kurā 23.augusts pasludināts par Eiropas staļinisma un nacisma upuru kopīgas piemiņas dienu.

Šajā atskaitē trūkst deputāta Aleksandra Mirska ("Alternative") darba vērtējuma, jo viņš to neiesūtīja.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!