''Es esmu skaitījis ir līdz 12 valstu, kas tādā vai citādā pakāpē šo ideju atbalsta. Ir tādas, ka nav izteikušas savu viedokli un es jau arī minēju, ka ir tādas, kas ir ļoti skeptiskas. Tā kā nekur nav garantēts, jo lēmums ir jāpieņem ar vienbalsības prinipu, ka tā vai cita ideja, kas šobrīd skan, var tikt beigās arī īstenota,'' raidījumam norādījis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Politologs Andrejs Piontkovskis, kurš sarakstījis vairākas grāmatas par Krieviju un Putinu, raidījumam norādījis, ka Latvijai ir ļoti grūti, jo ''jums ir vesela partija, kas tiek sponsorēta no Kremļa, ir savi masu mediji.''
Pirms astoņiem gadiem Piontkovski vainoja ekstrēmismā un centās notiesāt, taču tas neizdevās. Vēl nesen viņš Igaunijas televīzijā paziņoja, ka Krievija Latvijā un Igaunijā uzvedas līdzīgi kā pirms iebrukuma Ukrainā. Militārā spēka demonstrācija pierobežā, propaganda medijos un apvainojumi krievvalodīgo tiesību pārkāpumos - tas viss esot hibrīdkara sastāvdaļa, vēsta "Nekā Personīga".
"Pats efektīvākais cīnītājs ar Krievijas propagandu Latvijā ir pats Putina kungs. Man ir stāstījuši cilvēki Latvijā, ka tā paša Ušakova kunga pozīcija, kas personīgi arī Putina propagandas proponents, viņa reitingi ir nopietni krituši pēc Krimas aneksijas. Jo cilvēki redzējuši, ka iespējams tas var būt nākamais solis," raidījumam "Nekā Personīga" norāda Piontkovskis.
Savukārt fonda "Atvērtā Krievija" dibinātājs, opozicionārs Mihails Hodorkovskis raidījumam kritizējis Eiropu par tās nevēlēšanos vērsties pret Krieviju. Šobrīd ieviestās ekonomiskās sankcijas izjūtot vienkāršie cilvēki, bet galvenie vainīgie turpinot uzdzīvi. Viņš norādījis, ka "nepieciešams sist pa koruptīvajiem mehānismiem, naudas atmazgātājiem un biznesmeņiem, kuri patiesībā pārvalda pie varas esošo īpašumus. Bet Eiropa to vai nu nespēj vai negrib".
''Nevajag palīdzēt Putinam un viņa draugiem izveidot Krievijas iekšienē krievu pasaules glābēju tēlu. Tieši pretēji. Eiropai būtu jāparāda, ka nekaunīgā, neierobežotā, nelikumīgā bagātību raušana ir vienīgais šo cilvēku mērķis,'' atzinis Hodorkovskis.
Kā atgādina "Nekā Personīga", Vladimira Putina nostiprināšanās Krievijas prezidenta amatā iezīmējusies ar mērķtiecīgu citādāk domājošo mediju pārņemšanu, un pirmais kritis NTV. Žurnālisti nomainīti, iecelta jauna vadība. Agrākais NTV ģenerāldirektors Jevgēņijs Kiseļovs jau vairākus gadus dzīvo un strādā Ukrainā. Uz "Nekā Personīga" jautājumu - kā būtu iespējams izskaidrot Ukrainā notikušo cilvēkam, kurš skatījies tikai Krievijas televīzijas kanālus, Kiseļovs atbildējis, sakot, ka ar viņu būtu jārunā kā ar garīgi slimu.
Ar Jevgeņiju Kiseļovu telekompānijā NTV kopā strādājis Vladimirs Kara - Murza. Šobrīd viņš vada Hodorkovska fondu "Atvērtā Krievija". Viņaprāt, visuzskatāmāk Krievijas mediju lomu parāda vēlēšanu rezultāti: "Ņemsim vienu faktu - kad bija Valsts domes vēlēšanas 2011.gadā, pašā Krievijā Putina partija "Vienotā Krievija" nespēja savākt pat 50%. Tikmēr Lietuvā starp krievu pilsoņiem, kas dzīvo Lietuvā un kuri balsoja, "Vienotā Krievija" saņēma 54%, Igaunijā 67%, bet Latvijā 76%. Absolūts bezprecedenta skaitlis, kas runā par to, ka smadzeņu skalošanas mašīna strādā. Un strādā pat ārpus Krievijas.''
Kiseļovs raidījumam atklājis, ka jau vairākus gadus mudinot savus kolēģus Baltijas valstīs veidot līdzvērtīgu informatīvo resursu krievu valodā. Ideja, ko piemin Hodorkovska fonda vadītājs ir vienota Eiropas televīzija krieviski runājošajiem.
Bijušais Krievijas premjers Mihails Kasjanovs, kurš vadījis valdību pirmajā Putina prezidentūras laikā, Krievijas prezidenta popularitāti skaidrojis ar labi nostrādāto propagandu. Kasjanovs prognozējis, ka Krievijas finanšu rezerves tai ļautu virs ūdens noturēties vēl ne vairāk kā divus gadus, tāpēc Eiropai ir jābūt vienotākai kā jebkad agrāk un nedrīkst sankcijas atcelt.
Kasjanovs sarunā ar "Nekā Personīga" norādījis: tieši tik pat izlēmīgiem ir jābūt analizējot informāciju, ko Latvija saņem no Krievijas medijiem.
Īpaša uzamanība jāpievērš cilvēkiem pierobežā, raidījumam norādījis ietekmīgais militārais eksperts Džulians Lindlejs Frenčs.
"Ja krīzes laikā valsts balsta privāto biznesu, palīdzība būtu jāsniedz arī medijiem, lai to saturs sasniegtu pēc iespējas vairāk cilvēku. Ja iedzīvotāji tur bez maksas spēj skatīties Krievijas kanālus, šajos krīzes apstākļos valstij jādara viss, lai tik pat viegli pierobežā varētu piekļūt Latvijas televīzijām. Ja nepieciešams - arī bez maksas," atzinis Frenčs.
