ES 2011.gadā uz vienu iedzīvotāju tika radīti vidēji 503 kilogrami sadzīves atkritumu, no kuriem apsaimniekoti tika vidēji 486 kilogrami uz vienu iedzīvotāju.

37% no kopējā ES apsaimniekoto atkritumu apjoma nonāca izgāztuvēs, 23% tika sadedzināti, 25% - pārstrādāti, bet vēl 15% - kompostēti.

Latvijā 2011.gadā vidēji tika radīti 350 kilogrami sadzīves atkritumu uz vienu iedzīvotāju un 292 kilogrami uz vienu iedzīvotāju arī tika apsaimniekoti.

Latvijā bijis piektais mazākais radīto atkritumu apjoms no visām ES dalībvalstīm un trešais mazākais apsaimniekoto atkritumu apjoms.

88% no kopējā sadzīves atkritumu apjoma Latvijā nonāca izgāztuvēs, bet 1% - tika kompostēts. Savukārt atkritumu dedzināšanas īpatsvars Latvijā nepārsniedz 0,5%.

Visvairāk sadzīves atkritumu uz vienu iedzīvotāju radīts Dānijā - 718 kilogrami, kam sekoja Luksemburga, Kipra un Īrija, kur atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju veidoja 600 līdz 700 kilogramus.

500 līdz 600 kilogrami atkritumu uz vienu iedzīvotāju radīti Nīderlandē, Maltā, Austrijā, Vācijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Lielbritānijā un Somijā.

Tikmēr no 400 līdz 500 kilogramiem sadzīves atkritumu uz vienu iedzīvotāju radīts Grieķijā, Portugālē, Beļģijā, Zviedrijā, Slovēnijā un Lietuvā.

Savukārt radīto atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju Ungārijā, Bulgārijā, Rumānijā, Slovākijā, Čehijā, Polijā, Igaunijā un Latvijā bija mazāks par 400 kilogramiem uz vienu iedzīvotāju.

Igaunijā radīti vidēji 298 kilogrami atkritumu uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemākais līmenis ES, bet Lietuva ar 441 kilogramu ierindojusies desmitajā vietā.

Igaunijā izgāztuvēs nonāk 70% apsaimniekoto atkritumu, pārstrādāti tiek 20%, kompostēti - 10%, bet atkritumu dedzināšanas īpatsvars Igaunijā nepārsniedz 0,5%.

Lietuvā izgāztuvēs nonāk 88% apsaimniekoto atkritumu, sadedzināts tiek 1%, pārstrādāti - 9%, bet kompostēti - 2%.

Izgāztuves kā atkritumu apsaimniekošanas metodi visvairāk izmantoja Rumānija (99% no apsaimniekoto atkritumu apjoma), Bulgārija (94%), Malta (92%), kā arī Lietuva un Latvija (88%).

Dedzināšanu visaktīvāk izmantoja Dānija (54%), Zviedrija (51%) un Beļģija (42%).

Tajā pat laikā sadzīves atkritumu pārstrādāšana visizplatītākā bija Vācijā (45%), Īrijā (40%), Beļģijā (36%) un Slovēnijā (34%).

Savukārt lielākais kompostēšanas īpatsvars atkritumu apsaimniekošanā reģistrēts Austrijā (34%), Nīderlandē (28%), kā arī Luksemburgā un Beļģijā (20%).