Reaģējot uz Maltas ieceri piedāvāt savas pases bagātiem ārvalstu investoriem, Eiropas Komisija (EK) trešdien brīdinājusi, ka ar pilsonību "nedrīkst tirgoties".
"Dalībvalsts pilsonības piešķiršana nozīmē arī ES pilsonības un ar to saistīto tiesību piešķiršanu," uzrunājot Strasbūrā Eiropas Parlamentu, norādīja Eiropas Savienības (ES) iekšlietu komisāre Vivjena Redinga. "Dalībvalstīm pilsonība jāpiešķir tikai personām, ja pastāv patiess sakars vai patiesa saikne ar attiecīgo valsti. Pilsonību nedrīkst tirgot."
Viņa piebilda, ka EK uzmanīgi novēro valstis, kas ieviesušas tā dēvētās investoru shēmas.
Līdzīgi Latvijai, kas caurumus budžetā cer aizlāpīt, tirgojot uzturēšanās atļaujas, arī Malta nolēmusi iegūt valsts kasē papildu līdzekļus, ražojot jaunus "eiropiešus".
Taču atšķirībā no Rīgas Valleta tirgū laidusi nevis "Šengenas vīzas", bet gan 20 000 Eiropas Savienības (ES) pasu. Tādējādi Malta, kuras gada budžets ir vien trīs miljardi eiro, cer izveidot miljardu eiro lielu investīciju fondu. Gadā valdība cer šādi "nopelnīt" vismaz 30 miljonus.
Šajā pasākumā cer krietni nopelnīt arī citi, tostarp britu konsultāciju uzņēmums "Henley&Partners", kas piekritis palīdzēt Valletai ES pasu tirdzniecības organizēšanā, tādējādi saņemot vismaz vairākus desmitus miljonu eiro. Taču ne visi Eiropā ir apmierināti ar šo ieceri.
Saskaņā ar valdības ieceri, kuru, pateicoties sabiedrības un ārvalstu spiedienam, tai nācies gan nedaudz grozīt, Maltas pilsonība tiks piedāvāta 1800 ārvalstniekiem. Katram no tiem šis prieks izmaksās 650 000 eiro. Taču katrs no galvenajiem pretendentiem varēs iegādāties ES pasi arī saviem bērniem līdz 26 gadu vecumam un saviem laulātajiem, kā arī paša un dzīvesbiedra vecākiem un vecvecākiem. Savukārt šo "papildu" pasu cena ir no 25 līdz 50 tūkstošiem eiro.
Līdz ar Maltas pasi faktiski tiek pārdotas tiesības brīvi ieceļot, apmesties uz dzīvi un strādāt ikvienā no pārējām 27 ES dalībvalstīm. Vienlaikus jaunizceptie Maltas "pilsoņi" iegūst tiesības ieceļot ar atvieglotiem noteikumiem 69 trešajās valstīs, tostarp ASV, pamatojoties uz Valletas noslēgtajiem divpusējiem līgumiem par bezvīzu režīmu.
Lai gan līdzīgas programmas ieviestas arī citās ES dalībvalstīs, tās savas pilsonības iegūšanai vismaz noteikušas nākamajiem pilsoņiem vairāku gadu ilgu domicila termiņu. Tikmēr jaunajiem "maltiešiem" nelielajā Vidusjūras salā nāksies uzturēties labi ja dažas stundas.
Jaunieviestā "naturalizācijas" kārtība pieprasa, lai nākamie pilsoņi ierastos salā un nodotu "uzticības zvērestu" Maltai. Viņiem gan nāksies Maltā arī iegādāties vai noīrēt kādu nekustamo īpašumu un iepirkt kādus no Maltas emitējamiem vērtspapīriem, piemēram, obligācijas vai akcijas. Tas, iespējams, "jaunpilsoņiem" liks Maltā ierasties vēl pāris reižu, lai parakstītu attiecīgos dokumentus.
Lai izstrādātu sava plāna īstenošanas juridisko un administratīvo kārtību, Maltas jaunā valdība, kas pie varas nāca pagājušā gada maijā, nolīgusi konsultāciju uzņēmumu "Henley&Partners", kurš specializējas imigrācijas un naturalizācijas jautājumos. Uzņēmumam arī uzticēta projekta ikdienas vadība, tostarp reklāmas kampaņa un pretendentu vētīšana.
Britu uzņēmums par to saņems četrus procentus no pasu tirdzniecības nodevu summas. Vienlaikus "Henley&Partners" līdz ar virkni pašas Maltas uzņēmumu iesaistījies pasu iegādes brokeru tirgū, katram no klientiem par saviem pakalpojumiem pieprasot 70 000 eiro.
Tādējādi pat gadījumā, ja britiem izdotos iztirgot vien 10% no 1800 piedāvātajām pasēm un neviens no "jaunpilsoņiem" nevēlētos "naturalizēt" arī kādu radinieku, par nodokļu paradīzi uzskatītajā Džersijā reģistrētais uzņēmums nopelnītu 60 miljonus eiro.
"Ir pamats vaicāt, vai ES pilsoņtiesībām būtu jābūt atkarīgām vienīgi no kāda maka vai bankas konta lieluma," auditorijai retoriski jautāja Redinga.
Viņa gan atzina, ka ES institūcijām nav tiesisku pilnvaru apturēt Maltas rīcību, taču vienlaikus komisāre uzsvēra, ka tā ir pretrunā ar visiem "starptautisko publisko tiesību" pamatprincipiem.
Redinga piebilda, ka Malta varētu pārkāpt arī ES līguma 4.3.pantu, kas paredz "patiesu sadarbību" ar pārējām ES dalībvalstīm.
Arī vairāki EP deputāti trešdienas debašu laikā izteicās pret ES pilsonības tirgošanu.
Manfrēds Vēbers, kurš pārstāv Vācijas konservatīvos, pieprasīja atcelt šādus likumus. Savukārt Marija Kristīne Veržē, kas pārstāv Francijas kreisos ekstrēmistus, norādīja, ka pilsonības tirgošana veicinās vienīgi naudas atmazgāšanu.
Tajā pašā laikā sociālistu pārstāve no Ungārijas Konga Genca norādīja, ka Maltas rīcība neizskatās labi, jo tā piešķir privilēģijas bagātniekiem, kamēr nabadzīgie bēgļi no Āfrikas tiek atraidīti.
Savukārt Jans Mulders, kurš pārstāv Nīderlandes liberāļus, paziņoja, ka Malta sevi padara par "melno ieeju" ES.
Tikmēr kāds EP deputāts no Rumānijas norādīja, ka laikā, kad bulgāri un rumāņi joprojām nevar pilnīgi brīvi pārvietoties Šengenas zonā, "ikviens krievu vai ķīniešu gangsteris vai arī oligarhs var to darīt bez kādiem šķēršļiem, ja tiem ir liels bankas konts".
Par rezolūciju šajā jautājumā EP balsos ceturtdien. Tiesa gan, šai rezolūcijai, ja tā tiks apstiprināta, nebūs tiesiski saistoša spēka.
Rezolūcijas projektā izteikts aicinājums ES iekšlietu komisārei izstrādāt "vadlīnijas" šajā jautājumā, bet Malta aicināta savu ieceri saskaņot ar "ES vērtībām".
Tomēr sociālistu frakcijas līderis Hanness Svoboda aicinājis rezolūcijas tekstā neiekļaut tiešu norādi uz Maltu, jo nebūtu taisnīgi jautājumā, kas "skar mūs visus", izcelt tikai atsevišķas valstis.
Starp valstīm, kas apmaiņā pret finansiālajiem ieguldījumiem piešķirt uzturēšanās atļaujas, kuras dod tiesības trešo valstu pilsoņiem brīvi pārvietoties un apmesties visā ES teritorijā, ir arī Kipra, Latvija, Lielbritānija un Portugāle, lai gan šīs valstis nepiedāvā automātisku pilsonības iegūšanu.
Tomēr apstāklis, ka rezolūcijas projektu līdz ar konservatīvo frakciju - Eiropas Tautas partiju (EPP) - atbalstījusi arī sociālistu frakcija, kurā pārstāvēta Maltas valdošā Darba partija, liecina, ka Valleta ar savu pasu tirdzniecības ieceri nonākusi izolācijā.
Par to liecināja arī Maltas Darba partijas pārstāves Marlēnas Midži manāmā nervozitāte, cenšoties aizstāvēt Valletas nostāju.
"Šis uzbrukums Maltas suverenitātei nav pareizs. Malta vairs nav kolonija. Ikvienam, kurš cenšas pazemot Maltas tautu partijas politisko mērķu vārdā, būtu par sevi jākaunas," uzrunājot savus kolēģus, norādīja Midži.
Lai gan negribīgi, Maltai atbalstu izteica arī Grieķija, kura šobrīd pilda ES prezidējošās valsts pienākumus.
"Tas ir dalībvalstu ziņā - pašām noteikt pilsonību regulējošās normas. ES tiesību jomā [pilsonības jautājumi] nav harmonizēti," atzina Grieķijas ES lietu ministrs Dimitris Kurkuls.
Tikmēr pašā Maltā ar premjerministra Džozefa Maskata vadītās valdības plāniem nebūt ne visi ir apmierināti.
Pret darba partijas projektu iebilst opozīcijā esošā Nacionālistu partija, taču tai parlamentā pietrūkst vismaz deviņu balsu, lai projektu bloķētu.
Nacionālistu līderis gan brīdinājis iespējamos pilsonības kārotājus, ka šādā veidā iegūtās Maltas pases tiem tiks atņemtas, kad viņa partija atkal atgriezīsies pie varas.
Nacionālisti gatavojas šajā jautājumā arī ierosināt referendumu. Saskaņā ar Maltas likumiem tautas nobalsošanas ierosināšanai attiecīga petīcija jāparaksta desmit procentiem vēlētāju.
Neapmierinātība, kuru sabiedrībā izsaukusi iecere tirgoties ar valsts pasēm, ļauj domāt, ka šādu skaitu parakstu referenduma ierosināšanai nebūs grūti savākt.
Maltas laikrakstos lasāmi daudzi kodīgi komentāri par Darba partijas ieceri. Izskan arī aizdomas, ka partija priekšvēlēšanu laikā saņēmusi slepenu finansiālo atbalstu no britu uzņēmuma "Henley&Partners", kurš ir tieši ieinteresēts pasu tirdzniecības shēmas iedarbināšanā.
Tikmēr laikraksts "Malta Independent" savā komentārā ironizē, ka pie varas esošā Darba partija, kas savulaik aktīvi iestājās pret valsts dalību ES, tādējādi atriebjas par savu kādreizējo sakāvi.