Itālijas un Vācijas prezidenti - Džordžo Napolitāno un Kēlers, atbildot uz jautājumu par ES kopējo ārpolitiku, norādīja, ka, Eiropai runājot vienā balsī, tā būtu vieglāk sadzirdama. "Mums jārunā vienā balsī, ja mēs gribam, lai mūs sadzird," sacīja Itālijas prezidents.
Prezidenti savās uzrunās vienojās, ka Eiropa ir daudz sasniegusi. Kēlers atgādināja, ka 50.gadu jubilejā Eiropa ir vienojusies, ka tās integrācija ir bijusi veiksmīga. "Dažreiz mēs pat nenovērtējam to, ko esam sasnieguši," sacīja Kēlers. Napolitāno sacīja, ka Eiropai ir nepieciešams arī jauns impulss kopīgo politiku realizēšanā nākotnē.
Diskusiju un tikšanos laikā ES dalībvalstu astoņi prezidenti esot panākuši konsensu attiecībā uz vides aizsardzības problemātiku, sacīja Austrijas prezidents Haincs Fišers. Pēc Fišera domām, prezidenti vienojušies, ka vides aizsardzība ir būtisks jautājums nākotnē un "tas ir mūsu pienākums turpmāko paaudžu priekšā".
Fišers norādīja, ka Austrija atbalstot Vācijas centienus veicināt Eiropas konstitūcijas projekta attīstību. Arī Somijas prezidente Tarja Halonena norādīja, ka Somija vēlās virzīt tālāk ES konstitūcijas projektu. Kā arī Polijas prezidents Lehs Kačiņskis apstiprināja, ka Polija ir gatava strādāt pie ES konstitūcijas, veicot projektā izmaiņas.
Visi septiņi ES dalībvalstu prezidenti pateicās Vīķei-Freibergai par silto uzņemšanu, kā arī norādīja, ka diskusijas esot bijušas auglīgas. Prezidente, saņemot pateicību preses brīfinga beigās, norādīja, ka drīz beigsies viņas kā prezidentes pilnvaru laiks.
Ar kopīgo astoņu prezidentu preses brīfingu noslēdzās augsto amatpersonu neformālās debates Rīgā, nākamā neformālā prezidentu tikšanās tiek plānota Austrijā.
Prezidenti Latvijā ieradās pēc Vīķes-Freibergas ielūguma. Neformālās tikšanās tradīciju 2003.gadā Portugālē sācis bijušais Portugāles prezidents Žoržs Sampaiju. Pēc viņa dibinātā modeļa prezidentu tikšanās turpinājusies Somijā, Helsinkos, 2005.gada pavasarī un Vācijā, Drēzdenē, 2006.gada ziemā.
Krievijas laikraksts "Vedomosti" informē, ka neformālās Eiropas valstu prezidentu sanāksmes laikā Rīgā varot rasties konflikts starp prezidentiem jautājumos par Eiropas attiecībām ar Krieviju.
Izdevums raksta, ka Polija tikšanās laikā esot gatava kritizēt Vācijas un Krievijas kopuzņēmuma "Nord Stream" Ziemeļeiropas gāzes cauruļvada būvniecības projektu, bet Berlīne plāno liegt Varšavai monopolu uz Ukrainas krīzes jautājumu apspriešanu.
Laikraksts, balstoties uz tā rīcībā esošo informāciju, ziņo, ka Polijas prezidents neformālo debašu laikā piedāvās kopīgi apspriest Eiropas energoapgādes problēmas. "Polija ir uzstājusies ar sīvu kritiku pret "Nord Stream" būvniecību, kas apies tās teritoriju. Apmaiņā Varšava piedāvā atbalstīt gāzes vada "Nabucco" būvniecību, kas atļaus Eiropā piegādāt Vidusāzijas gāzi, apejot Krieviju," atgādina izdevums.
Laikraksts ziņo, ka Kačinskis neesot apmierināts ar dažu Eiropas valstu draudzīgajām attiecībām ar Krieviju. Izdevums starp šim valstīm min Ungāriju un Vāciju. Nekas tā nešķeļ Eiropu kā attiecības ar Krieviju, laikrakstam komentējis vācu politologs Aleksandrs Rars. Turpināt stratēģisku partnerību ar Maskavu ir gatava Francija, Vācija, Spānija, Itālija un Beļģija. No jaunajām ES dalībvalstīm pievienojas tikai Ungārija, piebildis eksperts.
Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas vadītājs Konstantīns Kosačevs laikrakstam norādījis, ka Eiropas prezidentu tikšanās Rīgā domāta publiska efekta izraisīšanai un nav jēgas gaidīt konkrētu vienošanos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
